Murjāņu koka kamaniņu trase ir tūristu iecienīta vieta. Tas nekas, ka pie tiltiņa redzams uzraksts Privātīpašums. Prom nedzen, nikni suņi nerej. Cilvēki atbrauc, pastaigā, apskata unikālo trasi, kas veidota no koka dēlīšiem. Roku darbs. Tie, kuri piedalījušies trases celtniecībā, aizvien var novērtēt, cik rūpīgi savulaik strādājuši.
Koka dēlīši vietām atklāj pamatīgus caurumus, redzams mētājamies sporta inventārs, tajā skaitā kamaniņas, taču pilnīga postaža Lojas upes krastā nav gan. Ar fotogrāfi soļojam pa koka dēļu rindām, līkumojam virāžās, līdz nākas apstāties, jo zem kājām bīstami iekrakšķas. Zāle gar ceļa malu nopļauta, arī teritorija, redzams, ir iespēju robežās sakārtota, bet, kā jau ikdienā neizmantotā objektā, ideāla kārtība tajā nevalda. Taču nav arī bīstams čūskulājs, kā internetā apraksta daži ceļinieki.
F64
Bijušais Murjāņu Sporta internātskolas direktors Bonifācijs Urtāns ir optimistiski noskaņots - trasei ir iespējas atdzimt. Un ziemas sporta muzejs arī varētu tapt. Pašlaik gan koka trase karājas gaisā - tā realitātē ir, bet uz papīra nav. Ēkām, kas pie koka trases, projekti ir atrasti, bet kamaniņu trase nav nevienā bilancē uzrādīta. B. Urtāns atceras, ka trasi būvēja pašu rokām, arī bērni piepalīdzējuši, karavīri iesaistīti, bet nu, lai visi papīri kārtībā juridiski, būve ir jālegalizē. Un tas prasa laiku. Par zemes īpašnieku viss esot skaidrs, tā ir privātā īpašumā, bet savulaik piederēja Gaujas Nacionālajam parkam. Biedrība Murjāņu kamaniņu trase vēlas pārņemt trasi savā īpašumā, lai veidotu muzeju un izstāstītu kamaniņu sporta vēsturi Latvijā. Taču juridiskām formalitātēm jābūt sakārtotām, lai varētu sākt atjaunot un veidot šo vietu kā piemērotu izklaidei.
Kamaniņu sporta entuziasti nesēž, rokas klēpī salikuši. Ir savākti atmiņu stāstījumi no bijušajiem Murjāņu absolventiem, ir filmas, un pamazām vien tiek krāti materiāli topošajam muzejam. B. Urtāns enerģiski apliecina, ka tādam muzejam noteikti ir vieta Latvijas citu muzeju klāstā. Saskaņā ar Lursoft informāciju biedrības darbības mērķis ir kamaniņu sporta muzeja izveidošana uz esošās sporta kompleksa bāzes, faktu un notikumu saglabāšana un attīstības veicināšana, koka kamaniņu trases atjaunošana, apkārtnes sakopšana, kamaniņu sporta, bobsleja un skeletona popularizēšana, fiziski un garīgi attīstītas personības veidošana un fiziskās aktivitātes veicināšana sabiedrībā.
Kamaniņu trase ir uzbūvēta pagājušā gadsimta 70. gadu beigās, lai sportisti varētu trenēties. Kā sacīja B. Urtāns, arī asfaltētais ceļš, kas no kalna līkumo līdz upei, uzbūvēts sportistu vajadzībām - ar skrituļiem no tā laidušies lejā. Tā kā kamaniņu trase atradās Gaujas Nacionālā parka teritorijā, to drīkstēja būvēt, nenocērtot kokus. Koka trase uzbūvēta 77 dienās trenera Rolanda Upatnieka vadībā. Trasi atklāja 1977. gada 1. septembrī.