Kā iepriekš vēstīts, dzīvnieku tiesību aktīvisti atklājuši šausminošus kadrus no olu ražotnes "Balticovo", kur dējējvistas pakļautas dzīvei briesmīgos apstākļos.
Uzņēmums pēc sižeta televīzijā izplatījis paziņojumu medijiem, kurā atklāj, ka plāno palielināt ārpus būriem turēto dējējvistu skaitu, kā arī uzlabot labturības apstākļus sprostos turētajām vistām.
Uzņēmuma teiktais medijiem:
Lielākais olu ražotājs un eksportētājs reģionā Balticovo plāno pakāpeniski palielināt ārpus būriem turēto dējējvistu skaitu. Pašreiz Latvijā aptuveni 2 % no visa olu tirgus ir brīvās turēšanas apstākļos vai kūtī dējušu vistu olas. Neskatoties uz to, uzņēmums saredz iespēju nākotnē palielināt tieši ārpus būriem turēto vistu olu pārdošanas apjomu, jo Latvijas patērētājs, līdzīgi kā tas ir noticis turīgākās ES valstīs, palielinoties pirktspējai, ar laiku varētu būt gatavs maksāt mazliet vairāk un izvēlies tā dēvētās 1. un 2. kategorijas olas.
Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kas ir Balticovo mājas tirgi, patērētāji vairāk nekā 90% gadījumu izvēlas tieši būros audzētu vistu olas, kas cenas ziņā ir ievērojami lētākas, salīdzinot ar ārpus būriem dējušu vistu olām.
Saskaņā ar ES vienoto marķējuma sistēmu, uz olas uzdrukātā koda pirmais skaitlis šīm olām ir “3”. Vēl Balticovo piedāvājumā ir olas ar zīmolu “Zemnieku”, kas ir dētas kūtī, un to marķējumā pirmais skaitlis ir “2”. Tāpat Balticovo sortimentā ir brīvās turēšanas apstākļos dētās olas “Mājas”, kuras marķējumā pirmais skaitlis ir “1”. Nākotnē paredzēts piedāvāt arī bioloģiski audzētu vistu olas, kuras uz olas koda marķējumā pirmo skaitli apzīmē ar “0”.
Būros audzētu vistu olas tiek uzskatītas par drošākām uzturā, jo dējējvistu veselība nav pakļauta nekontrolējamiem vides faktoriem. Piemēram, farmācijas vajadzībām ir pieprasījums tieši pēc būros audzētu vistu olu izejvielām, nevis brīvos apstākļos turētu dējējvistu olu izejvielām, jo tās ir tīrākas, izslēdzot infekciju, piesārņojuma, toksisku elementu klātbūtnes riskus. Putni, kas atrodas būros, neslimo ar zarnu infekcijām un kokcidiozi, jo viņiem nav saskares ar izkārnījumiem pretstatā putniem, kas atrodas ārpus būriem. Līdz ar to būros audzētām dējējvistām to dzīves laikā netiek izmantoti medikamenti un kokcidiostati, kas ir ļoti svarīgi daudzos gadījumos, kad runājam par olu kvalitāti. Tāpat, lietojot cilvēka uzturā būros turētu vistu olas, faktiski ir neiespējami saslimt ar salmonellozi, jo vistas ir vakcinētas pret šo slimību.
Neskatoties uz to, ka olu kvalitātes un tīrības ziņā būros dējušu vistu olām ir daudz priekšrocību, uzņēmums Balticovo saredz potenciālu palielināt ārpus būriem dzīvojošu vistu olu tirdzniecību. Šāda tendence jau izsenis ir vairumā ES valstu tirgu, kur patērētājs ir gatavs maksāt vairāk par ārpus sprostiem turētu vistu olām vai pat bioloģiski audzētu vistu olām.
Salīdzinot ar valstīm ārpus ES, kur vistu labturības apstākļi nav tik stingri kontrolēti, Balticovo ir ieviesis visas jaunās prasības vistu labturībā, tostarp vistām tiek nodrošināta lielāka platība, ko nosaka 2012. gadā spēkā stājusies ES Direktīva dējējvistu aizsardzībai. Šo labturības prasību noteikumu izpildei uzņēmumā Balticovo ir investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro. Jau ziņots, ka arī šogad turpinās uzņēmuma ražošanas attīstība - jaunputnu novietņu būvniecībā un iekārtās tiks investēti vairāk nekā 800 tūkstoši eiro.
Uzņēmums arī strādā pie vistu labturības un drošības kontroles pilnveidošanas. Pašreiz notiek regulāras vistu veselības stāvokļa pārbaudes, kas iedalāmas vairākos līmeņos: vistu ikdienas un klīniskās apskates, kā arī dažādu analīžu ņemšana, lai kontrolētu vistu veselības stāvokli. “Arī šajā darbā liela loma ir cilvēciskajam faktoram - prast precīzi ievērot vistu veselības stāvokļa izmaiņas, īpaši ņemot vērā lielo putnu skaitu, kas ir jāapskata. Balticovo regulāri strādā pie darbinieku prasmju pilnveidošanas, lai mazinātu cilvēciskā faktora riskus. Uzņēmums ir noteicis procedūru, kādā veicamas pārbaudes, kā arī ieviesis vairāku līmeņu kontroles mehānismus, tostarp regulāras ārkārtas pārbaudes, un jāatzīst, ka vēl aizvien atrodam lietas, kuras ir jāpilnveido,” norāda uzņēmuma komercdirektors Toms Auškāps.
Nesen uzņēmumā iekļuva filmēšanas grupa, kas parādīja, kur uzņēmumam ir jāpilnveidojas - esam jau apdomājuši, kā varam strādāt vēl kvalitatīvāk. Balticovo vienmēr ir svarīgi ne tikai ievērot likumā noteiktās prasības, ko stingri uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests, bet darīt vēl vairāk, lai būtu soli priekšā un domātu, kā uzņēmumu padarīt labāku.
Uzņēmums jau vairākus gadus uztur starptautiska līmeņa kvalitātes sistēmu, kuru apliecina prestižais BRC pārtikas drošības un ISO kvalitātes sertifikāti, tomēr svarīgāk par sertifikātiem uzņēmumam ir strādāt tā, lai mēs pilnībā attaisnotu patērētāju uzticēšanos. Lai arī pašreiz tikai 2% mūsu klientu ir svarīga vistu audzēšanas vide, tomēr mēs prognozējam, ka šo patērētāju skaits augs, un uzņēmums seko līdzi šīm tendencēm. Atklātība attiecībās ar patērētāju rada uzticēšanos, tāpēc mēs neslēpjam savas ražotnes un skaidrojam patērētājiem vistu audzēšanas procesu - nevēlamies to idealizēt, bet vēlamies, lai patērētājs ir zinošs un pats spēj izdarīt izvēli.
“Tomēr uzņēmums aicinātu filmēšanas grupas apzināties, ka, ielaužoties kūtī, filmēšana jāveic ļoti, ļoti klusi un lēni pārvietojoties, bez prožektoru gaismām, kas izbaida putnus un rada tiem ļoti lielu stresu, kā rezultātā vistas viena otrai stipri spiežas virsū, radot fiziskas traumas, turklāt pārciestā stresa dēļ palielinās arī putnu mirstība. Lai arī kādu mērķu vadītiem, cilvēkiem, kas ielaužas kūtī, ir jāapzinās, ka, neievērojot biodrošības pasākumus, tie nopietni pakļauj putnu ganāmpulku saslimšanas riskam, kam sekas var parādīties pēc pusgada,” skaidro Balticovo veterinārā dienesta vadītāja Inita Zute.