Kuldīga sevi dēvē par visbagātāko pilsētu Latvijā, jo tajā atrodas divi rātsnami, un abi ir restaurēti un atvērti apmeklētājiem. Pēc apmēram gadu ilgas restaurācijas kopš marta beigām ir atvērts vecais rātsnams, bet 1. aprīlī senajai ēkai līdzās savu vietu ieņēma aktieris Ēvalds Valters. Pareizāk sakot, kuldīdzniekam Valteram veltītā skulptūra. Krēsls pie galdiņa ir brīvs – nāc, piesēdi, iebaudi tēju!
Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte atjaunoto 19. gadsimta koka namiņu nodēvēja par ēku kultūras gardēžiem. Tajā turpinās darbosies tautas lietišķās mākslas studijas Varavīksne un Ķocis, radošā fotostudija Divas upes un Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs. Kuldīgas vecais rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā restaurācija izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro. Projekta galvenais restaurators Juris Pavlovs pieticīgi teica, ka viņu kā restauratoru maz kas var pārsteigt, tomēr darbs vecajā rātsnamā sagādājis pāris pārsteigumu, kādi nav piedzīvoti citos objektos. Unikāli bijuši būvgaldniecības darbi un manteļskursteņa atjaunošana, jo Latvijā esot maz speciālistu, kas ko tādu uzņemas darīt. «Prieks, ka visi darbi ir pārsvarā vietējo amatnieku veikums, un tādējādi šajā ēkā var novērtēt vietējās amatniecības tradīcijas,» viņš uzsvēra.
Ēka ilgus gadus bija sliktā tehniskā stāvoklī, atzīst Kuldīgas novada pašvaldības kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa, kuru rātsnama atklāšanas svinībās ne viens vien uzteica par enerģisku rīcību projekta īstenošanā. «Mums Kuldīgā ir pieredze Eiropas fondu apguvē. Kad Kultūras ministrija izsludināja šo projektu, sapratām, ka vecais rātsnams atbilst kritērijiem,» viņa kodolīgi noteic un vedina apskatīt senās ēkas fotogrāfijas, kurās izgaismoti gandrīz visi defekti.
D. Reinkopa pajoko, ka izpelnījusies pārmetumus no vietējām meistarītēm – nevarot visas stelles savietot jaunajās telpās, jo vecajā rātsnamā darbojoties 18 tautas lietišķās mākslas meistari. Lai nu vēl citur viņu būtu tik daudz! «Tautas tērpu darināšana augusi augumā Kuldīgā,» priecājas D. Reinkopa. Kuldīdznieku darbus novērtējuši arī Rīgā, kad pērnvasar tur rīkota tautas tērpiem un dziesmu un deju svētkiem veltīta izstāde.
Ar Eiropas fondu līdzfinansējumu Kuldīgā atjaunots ne viens vien objekts, un Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa to novērtē kā labu atbalstu pašvaldībai. Par Kuldīgu viņa saka – situācija neatšķiras no kopējās situācijas Latvijā. Iedzīvotāju skaits nedaudz samazinās, bet cilvēki arvien vairāk Kuldīgu apmeklē brīvdienās un nedēļas nogalēs. Uz Kuldīgu pārceļas ģimenes ar bērniem, kas šīs pilsētas mērogu atzīst par draudzīgāku. «Problēmas rada pašvaldības dzīvojamais fonds, par to mums jādomā,» neslēpj I. Bērziņa.
UZZIŅAI
Vecajā rātsnamā atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos ēkas stāvos; viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem; atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi; 2. stāva pažobelēs atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi izveidotas Kuldīgai raksturīgās, jau esošajām analogas logu izbūves; atjaunota maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus; atsegti koka siju griesti; saglabātas vēsturiskās un pēc 1973. gada projekta izgatavotās detaļas.
Vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās baložzilā krāsā krāsotās kāpnes. Darbos izmantotas tradicionālās metodes un materiāli.