10. Saeimas pirmā sēde, no vienas puses, pagāja bez īpašiem pārsteigumiem, jo premjera amatam Valsts prezidents, kā jau bija gaidāms, nosauca Valdi Dombrovski (Vienotība). No otras puses, Saeimas prezidijā amatus saņēma visu parlamentā pārstāvēto partiju un apvienību biedri, izņemot apvienību Par labu Latviju (PLL).
Saeimas priekšsēdētāja kopš vakardienas ir Vienotības "sastāvdaļas" – partijas Jaunais laiks līdere Solvita Āboltiņa. Par viņas apstiprināšanu šajā amatā balsoja 77 deputāti. Citu kandidātu jau nemaz nebija, ZZS laikus pavēstīja, ka nepretendē uz šo amatu. Par Saeimas priekšsēdētājas biedriem kļuva iepriekšējā parlamenta priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un Saskaņas centra (SC) frakcijas deputāts Andrejs Klementjevs, kurš 9. Saeimā veica parlamenta sekretāra biedra pienākumus. Savukārt par Saeimas sekretāru tika ievēlēts vienīgais prezidija jaunpienācējs Kārlis Šadurskis no Vienotības. Par Saeimas sekretāra biedru kļuva Dzintars Rasnačs (Visu Latvijai!–TB/LNNK). Uz šo amatu savu kandidātu – Māri Kučinski – bija nolēmusi riskēt un izvirzīt opozīcijas partiju apvienība PLL.
Tādējādi pašreizējais amatu sadalījums ir vismaz daļēji mierinājis opozīcijā palikušo SC, jo šī politiskā spēka pārstāvis, varētu teikt, ir saņēmis paaugstinājumu līdzšinējā karjerā. Diezgan likumsakarīgs ir cita opozicionāra VL!–TB/LNNK pārstāvja kritiens uz zemāku amatu Saeimas prezidijā.
Valsts prezidents Valdis Zatlers savā uzrunā Saeimas deputātiem korekti, bet nepārprotami norādīja uz viņu veicamajiem uzdevumiem, cita starpā uzsverot, ka Saeimā laiks izvērst politiskās debates, nevis tās atstāt ielu mītiņiem vai interneta portāliem. Viņš kā galvenos 10. Saeimas uzdevumus nosauca valsts ekonomikas izaugsmi, konkurētspējas nodrošināšanu un politiskās vides maiņu. Valsts prezidenta kritiku izpelnījās arī līdzšinējā partiju savstarpējā ķildošanās, personisko ambīciju un partiju interešu izvirzīšana, kas kopumā kaitējusi valstij.
Partiju Saeimas frakciju vadītājiem vai potenciālajiem vadītājiem par prezidenta uzrunas akcentiem ir atšķirīgi viedokļi.
Einārs Cilinskis, kas vadīs VL!–TB/LNNK frakciju, novērtē, ka V. Zatlera teiktais bijis aktuāls. Nacionālās apvienības prioritāte būšot mainīt politisko vidi, bet tas notikšot pakāpeniski. Kā? Pirmkārt, sadarbojoties un konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, otrkārt, kā prioritāti izvirzot profesionālismu amatos. Tas gan minēts arī valdības deklarācijā, ko E. Cilinskis nenoliedz. "Es domāju, ka šī Saeima būs mācījusies no iepriekšējās, lai nekļūtu nepopulāra," ir pārliecināts vislatvijiešu pārstāvis. Ar līdzīgu optimismu ir apveltīts arī Dzintars Zaķis, kurš, visticamāk, vadīs Vienotības frakciju Saeimā. Savukārt uz jautājumu, vai V. Zatlera teiktais nav uztverams kā aizrādījums tieši Vienotībai par pāris nedēļu ilgušajām politiķu personisko ambīciju batālijām amatu dēļ, viņš uzreiz uzsprēgā pārmetumos žurnālistiem, kuri šo tēmu esot uzpūtuši.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis krietni vien piezemētāk konstatē, ka politiķi nav populāri ne tikai Latvijā, tāpēc solidāri nevēlas mest akmeni citas partijas dārziņā. "Uz burvju mājienu sabiedrība nesāks mīlēt politiķus," viņš saka. A. Brigmanis uzskata, ka politiskās vides mainīšana nozīmē sabiedrībai apzināties signālus, ka tas tiek darīts. Iespējams, tie būs gan pieņemti, gan noraidīti likumprojekti un deputātu attieksme, kas signalizēs, ka šī Saeima tiešām ir gatava strādāt tautas labā, diplomātiski atbild pieredzējušais politiķis.
SC frakcijas vadītājs Saeimā Jānis Urbanovičs manāmi ironiski aizvainotajā manierē atteic, ka prezidentam bijis pēdējais laiks aktualizēt politiskās vides maiņas problēmu. Viņš gan V. Dombrovska vietā vēlētos redzēt drošsirdīgāku un vīrišķīgāku premjeru, bet... J. Urbanovičs teikto paskaidro – beidzot Vienotības vēlētāji varēs vilties šīs partijas solījumos, kad uzzinās nākamā gada budžeta prioritātes un "šņāpienus". "Cilvēki ticēja viņam, nezinot neko," skarbs ir SC politiķis.
Arī otrs opozicionārs – PLL frakcijas vadītājs Edgars Zalāns runā tāpat. Viņš uzsver, ka politisko vidi var mainīt, partijām sākot pildīt savus solījumus. Diemžēl Latvijas vēlētāji ir kā tipiski vīrieši un sievietes – mīl vai nu ar acīm, vai ausīm, proti, tic solījumiem, bet nevērtē padarīto. "Budžets parādīs, ir meli vai nav meli," viņš dziļdomīgi teic. Attiecībā uz budžeta prognozēm A. Brigmanis gan ir pragmatiskāks: "Ko tur var darīt, ja dzīve spiež pieņemt nepopulārus lēmumus?"