Štokenbergs: "Šī koalīcija būs megastabila"

"Vēl ir laiks, lai koalīciju izveidotu no četriem politiskajiem spēkiem," teic partiju apvienības Vienotība valdes loceklis un partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) valdes priekšsēdētājs Aigars Štokenbergs.

Viņš uzskata, ka Vienotība šobrīd ir tik vienota kā nekad, tāpēc tai būtu pa spēkam pacelt vēl divus spārnus – kreiso un labo, proti, Saskaņas centru (SC) un Visu Latvijai!-TB/LNNK.

Tomēr ar to vienotību tā ir, kā ir: pirms neilga laika Ina Druviete un Janīna Kursīte (abas no Pilsoniskās savienības) pateica, ka nebalsos par koalīciju, kurā būs SC, savukārt svētdien SCP līderis Štokenbergs piecirta kāju ar draudiem izstāties no Vienotības, ja koalīcijā būs "radikālie nacionālisti" no VL!. Tālāk – jautrāk. Artis Pabriks (SCP) apvainojās, ka ārlietu ministra krēsls pastumts Ģirtam Valdim Kristovskim (Pilsoniskā savienība) zem sēžamvietas, paralēli šūmējoties par to, ka partijai Visu Latvijai! nepieder nekāds "patriotisma monopols": arī Vienotība esot pietiekami patriotiska apvienība.

Lai kā arī būtu, tieši SCP līderi bija tie, kuri raustāmas spēļmantiņas lomā nolika premjeru Valdi Dombrovski, kurš piektdien bija paziņojis par triju politisko spēku – Vienotības, ZZS un VL!-TB/LNNK – koalīciju, savukārt pirmdien viņam jau nācās neveikli taisnoties, ka būšot tomēr divi spēki.

Neatkarīgā piedāvā interviju ar Aigaru Štokenbergu.

– Panācāt tomēr savu?

– Tie, kas rūpīgi sekojuši mūsu teiktajam, zinās, ko mēs domājām. Mūsu pozīcija visu laiku bija līdzīga. Tas, ka mēs tomēr panācām savu, ir labi: ar to varam apsveikt paši sevi.

– Jūs domājat Vienotību?

– Jā. Es nespēju sevi iekombinēt situācijā, kurā – tā vietā, lai darītu valstij nepieciešamus darbus – mums vajadzētu nodarboties ar ētisku konfliktu risināšanu. Ir taču jābūt kaut kādam spēku līdzsvaram. Mēs esam centriskā pozīcijā, mums kaut kādā veidā jāprot mierināt vai savienot pretējus viedokļus. Kombinācijā, kurā atrodas VL!, mums bez pārtraukuma nāktos taisnoties.

– Kam taisnoties?

– Jebkuram. Gan Latvijā, gan ārpus Latvijas.

– Manā priekšā noteikti nevajadzētu taisnoties, un tādu ir daudz. Kāds jau pieprasījis taisnošanos?

– Nu... Šajā situācijā vislabākajā pozīcijā atrastos zaļzemnieki, kuriem būtu samierinātāju loma starp Vienotību un vislatviešiem. Kaut arī šobrīd mums ir par astoņām balsīm mazāk, mums tomēr ir krietni vienotāka koalīcija.

– Piektdien premjers paziņo: mēs ejam trijatā, pirmdien jūs paziņojat, nē, mums nevajag tos ekstrēmistus, pretējā gadījumā mēs aizejam no Vienotības. Vai neizskatās pēc šantāžas?

– Ja paskatāmies vēsturē, premjers gāja pie prezidenta Zatlera ar ierosinājumu veidot četru politisko spēku koalīciju. Un tad iederētos tajā loģikā, par kuru tikko runāju. Tad valdību veidotu centriskie spēki Vienotība un ZZS plus divi flangi, kuri būtu savstarpēji konkurējoši. Mēs bijām gatavi piekrist šim kompromisam. Manuprāt, saskaņiešiem pietrūka pacietības izskaidrot savu pozīciju. Pagājušās ceturtdienas vakarā Vienotības valdē situācija bija tāda, ka varēja izjukt līdzsvars. Tad es arī pateicu, ka Dombrovskim vajag rūpīgi ieklausīties Visu Latvijai! retorikā. Vai VL! ir tiešām noņēmusi jautājumu par valodu proporciju krievu skolā? Faktiskā vislatviešu reakcija bija tāda: nē, te ir vārda brīvība, mēs neierobežosim sabiedrisko organizāciju vēlmi šo procesu turpināt. Mēs taču visi labi atceramies pozitīvisma kampaņu, kad viena partija visu pašslavināšanu veica ar citām rokām. Tagad arī vislatvieši to veiktu ar svešām rokām. Un mēs atkal dabūtu taisnoties!

– Es nesaprotu, kāpēc mums visu laiku par ko vajadzētu taisnoties? Ja valdībā nebūs nacionālais spārns, tā katrā ziņā slieksies uz Saskaņas centra pusi.

– Valdībā joprojām ir 55, nē, nu varbūt 54 balsis...

– Piecdesmit četras?

– Es nezinu par Eigimu (Rihards Eigims, ZZS deputāts – E.V.), viņš nerunā latviski. Latviešu vēlētāji iedeva 33 mandātus Vienotībai un 22 – zaļzemniekiem. Ja daži Pilsoniskās savienības biedri uzskata, ka bez VL! nav iespējams noturēt patriotisma līmeni, tad tā ir viņu vājuma pazīme, un tas nozīmē, ka PS nav pietiekami patriotiska un nacionāla partija.

– Kas ir tas, kas jums un Artim Pabrikam liek apgalvot, ka Visu Latvijai! ir ekstrēmisti, radikāļi un vēl cita veida politiskie briesmoņi?

– Precīzāk – ultranacionālisti.

– Grūti saprast, kāpēc jūs tā domājat.

– Pagājušonedēļ Rīgā bija Edvards Lūkass (ietekmīgā žurnāla The Economist redaktora vietnieks, Austrumeiropas speciālists – E.V.), kurš ir mūsu, nevis Putina draugs. Viņš lietoja šo vārdu – ultranacionālisti.

– Pamatojoties uz ko?

– Pamatojoties uz politisko loģiku, pamatojoties uz politikas un ētikas standartiem, kas ir tradicionāli Eiropas Savienībā.

– Bet kādas ir jūsu personiskās domas? Kas, jūsuprāt, liecina par VL! ultranacionālismu?

– Parlamentārā valstī politiskās cīņas metodēm jābūt parlamentārām, nevis jāizmanto tādi izteicieni, kādus lieto Jānis Iesalnieks (VL! biedrs – E.V.).

– Piemēram, kādus?

– Piemēram, par inteliģento antisemītismu. Tas bija viņa paša ieraksts interneta vietnē zemessargs.lv, un neviens no VL! līderiem nenorobežojās no šā izteiciena! SCP vienmēr ir metusi ārā cilvēkus pie vismazākā ētikas pārkāpuma! Es sagaidīju tieši tādu pašu reakciju no VL!.

– Iesalnieks acīmredzot nebija izvēlējies precīzu savas domas formulējumu.

– Lūk! Jūs pati precīzi nomodelējāt situāciju, kādā atrastos mūsu valsts premjers vai ārlietu ministrs, kad viņiem nāktos taisnoties jebkura ārzemju žurnālista priekšā par šo izteicienu. Piemēram, NATO konferencē. Šis būtu žurnālistu pirmais jautājums! Nu, viņš tur tā un šitā, neuzmanīgi izteicās un tā tālāk...

– Neko tamlīdzīgu es neteicu. Viens konkrēts cilvēks, kurš pat nav nekādā valsts amatā, neprecīzi, līdz ar to neveikli noformulēja domu. Lūk, viņa teksts, skaidrojot daudzu interneta komentāru bezjēdzību: "Šādi komentāri ir jādzēš ārā, jo pat diskusijai nekādu pozitīvu pienesumu nenes. Pieļauju, ka var atstāt inteliģento antisemītismu, bet ne jau šādus trulus vervelējumus, kas dod ieganstu nacionālistu ienaidniekiem riet par "nacionālistu aprobežotību"." Bet ne par to stāsts. Vai jums nešķiet, ka mēs pārlieku saasinām uzmanību uz jēdzienu antisemīts? Šķiet, ka antilatvietis gan varētu būt, tam neviens nepievērstu uzmanību, vai ne? Inteliģentais antifašists Efraims Zurofs par tādu attieksmi tikai priecātos.

– Tā nav pareiza konstrukcija. Ja kāds var pateikt, ka viņš ir antilatvisks, tad man nevar būt nekā kopīga ar tādu cilvēku. Tas tā nevar būt: mēs pieļausim antisemītismu tāpēc, ka tiek pieļauts antilatviskums.

– Starp citu, Jānis Iesalnieks pagājušā pavasara Lielajā talkā ierosināja sakopt ebreju kapus. Kāds gan viņš ir antisemīts?

– Jā, iespējams, ka viņš nav antisemīts. Bet mēs pārāk daudz uzmanības pievēršam kaut kādam Iesalniekam un vēl tur kādiem.

– Tiešām, kāpēc jūs pievēršat tādu uzmanību kaut kādiem viņa izteicieniem?

– Jā, nav vērts tam tērēt laiku. Mums taču ir 55 balsis Saeimā.

– Diezgan nestabils pārsvars.

– Pietiekams.

– Kāds aizbrauc komandējumā, kāds saslimst, un, re – uzticības balsojums nenotiek!

– Ir zināmas parlamentārās metodes, kuras izmanto, lai opozīcija komandējumos brauktu biežāk nekā pozīcija.

– Un tomēr jūs neatbildējāt: kas tik ekstrēms, izņemot, protams, jūsu minēto Iesalnieku, ir partijā Visu Latvijai!, lai to izstumtu no koalīcijas?

– Atkārtošu: mēs pārāk daudz uzmanības veltām cilvēkiem, kuri nav pelnījuši nekādu uzmanību.

– Protams, jūs Visu Latvijai! nosaucāt par grupējumu.

– Jā. Viņiem ir darbiņš Saeimā, komisijās. Ja viņus kāds ņem pretī – ļoti labi. Domāju, ka es atbildēju pietiekami korekti. Jūs viņiem tikai taisāt publicitāti ar mana stāsta palīdzību.

– Jūs apgalvojāt, ka Vienotība tagad tik vienota kā nekad. Taču, no malas skatoties, šķelšanās pazīmju ir ļoti daudz: nesaskaņas par SC un VL!, mētāšanās ar ministru portfeļiem, Arta Pabrika aizvainotība sakarā ar ārlietu ministra vietas aiziešanu gar degunu, klusais, tomēr izmisīgais cīniņš par kultūras ministra vietu – Ēlerte vai Dālderis un tā tālāk.

– Mēs pārāk īsu laiku esam bijuši kopā, lai pierīvētos un lai tādas iekšējās diskusijas neparādītos uz āru. Mums vajag panākt, lai mēs saglabājam to demokrātisko iespēju iztikt bez jebkādiem veto risinājumiem. Vienotības iekšienē var būt dažādi uzskati, un vienīgais veids, kā pretrunas pārvarēt, ir – sarunāties.

– VL!-TB/LNNK līderis Roberts Zīle pieļāva iespēju, ka drīz vien jūs sāksiet atkal sarunāties ar SC.

– Zīlem jau nav citu variantu, par ko runāt. Viņam rokās ir tikai nacionālisma kārts, kas visu laiku jāspēlē pret kaut ko. Patlaban nav nekādu iniciāciju runāt ar Saskaņas centru. Bet, protams, tas mums ļautu labāk strādāt, ja VL! karotu ar SC.

– Karš – labākais veids, kā attīstīties?

– Varbūt man jāatrod kāds veiksmīgāks vārds... Šis kariņš ļautu pragmatiski strādāt, risināt ekonomiskos un sociālos jautājumus. Tā būtu viņu retorika, ne mūsējā.

– Jūs kādā medijā minējāt draugus, kas jums ieteica VL! labāk neiekļaut koalīcijā. Kas bija šie draugi? No ASV vēstniecības?

– Neesmu saticis nevienu no ASV vēstniecības. Kaut kāds padomnieks gan bija atnācis vēlēšanu naktī mūs apsveikt. Galvenais jau bija mediju un politiķu retorika.

– Kā jūs vērtējat Kristovski kā ārlietu ministru? Daudzi politikas pārzinātāji viņu sauc par otru nasing spešal. Izskatās, ka viņš tiešām neslimo ar pārlieku paškritiku.

– Domāju, ka tā ir katra politiķa izvēle: pašam izvērtēt, cik lielas irs spējas ieņemt amatus. Šo jautājumu vajadzētu pāradresēt pašam Kristovskim. Un tas ir arī valdības vadītāja pienākums – vērtēt politiķu spējas vienā vai otrā jomā.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"