Ārlietu ministra posteni dalīs partiju apvienības Vienotība iekšienē, un vienlīdz spēcīgu kandidātu uz šo amatu ir vismaz četri. Konkrēta uzvārda nosaukšana liecinās par to, vai visas trīs šo apvienību veidojošās partijas būs izvirzījušas vislabāko no profesionāļiem vai tomēr piekāpušās viena otrai iekšējo ambīciju dēļ.
Ārlietu ministram kā personībai ir būtiska loma valsts ārpolitikas un arī tēla veidošanā, jo politiķa spēja komunicēt ar ārvalstu kolēģiem un argumentēt un aizstāvēt savu viedokli vai nu mazinās, vai arī palielinās formālos un neformālos kontaktus augstākajā līmenī.
Vienotības priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis (PS) atzina, ka, visticamāk, ārlietu ministrs būs Vienotības amats, bet nedēļas laikā "izkristalizēsies iespējamie kandidāti". Tomēr Vienotības līderis neatbildēja tieši, vai kandidāti iekšējā konkursa rezultātā tiks izvēlēti no visām trim šo apvienību veidojošām partijām. Pašlaik gan tikai Artis Pabriks (SCP) neslēpj, ka uzskata sevi par vienu no galvenajiem kandidātiem šim amatam. Viņš Neatkarīgajai sacīja, ka "kandidātu atlase turpinās, neņemot vērā starppartiju attiecības". Latvijas Avīze secinājusi, ka ārlietu ministra amatā vēlētos strādāt arī Ģ. V. Kristovskis, taču viņš pats vakar izlaipoja, sakot, ka vispirms jāpabeidz sarunas ar koalīcijas partneriem. Šis amats pirms vēlēšanām it kā solīts A. Pabrikam. Viņš sarunā ar Neatkarīgo apgalvoja, ka, veidojot Vienotību, partijām netika apsolīti un garantēti konkrēti amati. Taču par sevi kā vienu no galvenajiem kandidātiem ārlietu ministra amatam politiķis ir pārliecināts – pieredzes un profesionālo īpašību dēļ. "Bet tas nenozīmē, ka Dombrovska kungam man jāpiedāvā šis amats," atrunājās A. Pabriks.
Bijušais ārlietu ministrs (1994–1999) Valdis Birkavs uzskata, ka iekšējais konkurss būtu lietderīgs, tomēr pieļauj, ka tam varētu traucēt jau pieminētās starppartiju attiecības. Viņš vērtē, ka visi četri kandidāti – tostarp arī aizsardzības ministrs Imants Lieģis un Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš (abi – PS) – ir vienlīdz pieredzējuši un konkurētspējīgi. Ļoti iespējams, noteicošā būs nevis pretendentu pieredze un autoritāte, bet gan iekšējais politiskais aprēķins, lai izdabātu katrai Vienotības partijai, tādējādi stiprinot koalīciju.
Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs noteica, ka ne velti Valdis Zatlers sarunas ar politiskajiem spēkiem par valdības veidošanu sāks 15. oktobrī, līdz būšot pārgājis uzvaras skurbulis. Valdis Zatlers, ievērojot nerakstīto tradīciju, gaidīs, līdz valdības vadītāja amata pretendents ar viņu saskaņos ārlietu ministra kandidatūru. "Prezidents nenosauks konkrētus uzvārdus, bet Rīgas pils vēlas, lai šī tradīcija tiktu ievērota, lai konsultējas ar prezidentu," norādīja E. Rinkēvičs.
***
VIEDOKLIS
Valdis BIRKAVS, bijušais ārlietu ministrs:
– No ministra personības lielā mērā atkarīga kontaktu intensitāte. Baltijas un Ziemeļeiropas valstu starpā attiecības starp ministriem ir draudzīgas. To var attiecināt arī uz Eiropas Savienības valstīm. Latvijā tas ir svarīgi, arī ņemot vērā mūžīgo dilemmu starp Austrumiem un Rietumiem, jo jāprot to izlīdzsvarot. Starp minētajām četrām personībām, manuprāt, visi ir samērā pieredzējuši, tāpēc šinī gadījumā personības loma varbūt mazinās. Es neuztrauktos par nākamo ārlietu ministru. Dombrovskim nenāksies pārāk grūti izvēlēties profesionāli. Tomēr visu izšķirs iekšējie politiskie aprēķini partijā.