Pirmo reizi kopš darbības uzsākšanas Latvijā 1992. gadā Džordža Sorosa fonds atklāti finansē un tādējādi tiešā veidā iesaistās Saeimas vēlēšanu kampaņā.
Savas darbības pirmajos gados Sorosa fonds–Latvija (SFL) pamatā finansēja grāmatu izdošanu, mākslas izstāžu rīkošanu, mācības Latvijas studentiem ārzemēs, zinātnieku dalību konferencēs u. tml. No 1998. gada SFL sāka finansēt politiskus projektus, kuru mērķis bija ietekmēt sabiedrisko domu un panākt sorosiešiem vēlamo politiķu un amatpersonu nokļūšanu atbildīgos valsts amatos. Lai arī finansējums politisko procesu ietekmēšanai tika dalīts visai dāsni, līdz šim ne reizes netika iezīmētas summas konkrētas vēlēšanu kampaņas norisei. Šogad pirmo reizi SFL mājaslapā publiskoti vairāki tieši ar 10. Saeimas priekšvēlēšanu norisi saistītu projektu finansējumi. Šādu pavērsienu var skaidrot vienīgi ar to, ka Sorosa stipendiāti un viņa finansēto organizāciju biedri pirmoreiz tik lielā skaitā un tiešā veidā iesaistījušies kādā politiskā partijā.
Sorosiešu elite
Ja līdz šim vēlēšanās dažādu partiju sarakstos startēja tikai daži ar Sorosa vārdu un finansējumu saistīto organizāciju stipendiāti, tad šajās vēlēšanās pirmo reizi uzdrošinās startēt arī SFL un tā finansēto organizāciju amatpersonas un biedri. Šo organizāciju elite startē partiju apvienības Vienotība deputātu kandidātu sarakstā. Tajā Neatkarīgā saskaitīja vismaz 14 sorosiešu organizāciju bijušās amatpersonas, biedrus un stipendiātus, kas veido 12% no Vienotības deputātu kandidātu saraksta.
Bez ilggadējās SFL valdes priekšsēdētājas Sarmītes Ēlertes Vienotības sarakstā startē arī SFL padomes loceklis Uģis Rotbergs (2006.–2010. g.) un SFL valdes loceklis Andris Buiķis (1997.–2000. g.). Tāpat šajā sarakstā iekļauta SFL finansētās organizācijas Providus pētniece un SFL finansētās organizācijas Delna bijusī vadītāja Lolita Čigāne, Sorosa finansēto biedrību Eiropas jaunatnes cilvēktiesību sadarbības tīkls, Latvijas Pilsoniskā alianse un Latvijas Jaunatnes padome bijusī amatpersona Andris Grafs, SFL finansētā Resursu centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, Delnas biedrene Rasma Kārkliņa, Cilvēktiesību un etnisko studiju centra biedrs Artis Pabriks, kā arī virkne stipendiātu, piemēram, Aleksejs Loskutovs, Ainārs Latkovskis, Atis Lejiņš.
Vairāk nekā 100 000
SFL naudu paredzējis šādiem ar 10. Saeimas vēlēšanu kampaņu saistītiem projektiem: "Veicinot vēlētāju atbildīgumu: politisko partiju un deputātu kandidātu reputācijas datu bāze" (39 946 eiro), "Publisko diskusiju cikls "Latvija: 2010–2014"" (24 483 eiro), "Jauniešu ministru kabinets" (9931 eiro), "Cik lielā mērā Latvijai vajadzīgs jaunietis: jaunatnes interešu aizstāvības projekts pirms 10. Saeimas vēlēšanām" (6484 eiro), "Vēlētāju komplekts: pilsoniskās sabiedrības iniciatīva pirms Saeimas vēlēšanām" (1406 eiro), "Sociālā kampaņa 10. Saeimas vēlēšanām "Domā, par ko balso"" (24 850 eiro).
Vērā ņemamas summas atvēlētas arī darbam ar reģionālajiem medijiem un jaunajiem žurnālistiem, kuru koordinācijai pat pieņemta speciāla Mediju programmu direktore – bijusī laikraksta Diena žurnāliste Gunta Sloga. Īpašs Mediju programmu direktors SFL nav bijis ilgus gadus. 1990. gadu sākumā šo amatu ieņēma Kārlis Streips.
KNAB kontrolēšot
Vēl nesen ārvalstu finansējums priekšvēlēšanu kampaņā izraisītu milzu skandālu – šāda fakta nonākšana atklātībā izraisītu nosodījuma vilni no tā dēvētajiem politisko procesu finansēšanas uzraugiem. Vēl nesen viņi tautai skaidroja, ka partiju finansējumam jābūt tik tīram, lai partijai pēc vēlēšanām nebūtu jālobē finansētājiem vajadzīgie lēmumi un nebūtu Latvijas valsts jāpārvērš par finansētāja iegribu poligonu.
Kā zināms, atbildīgā institūcija par partiju finansēšanas likumības uzraudzību ir KNAB. Šīs institūcijas Korupcijas novēršanas nodaļas galvenā speciāliste Ilze Leimane, vaicāta, vai likums ļauj finansēt vēlēšanu kampaņas ārvalstu finansētām organizācijām, skaidroja: "Ar politiskajām organizācijām un to apvienībām nesaistītai personai ir tiesības savā vārdā veikt priekšvēlēšanu aģitāciju atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai. Likums nenosaka aizliegumu priekšvēlēšanu aģitāciju veikt nevalstiskām organizācijām, kuras saņem ārvalstu finansējumu."
Vaicāta, vai KNAB atbalsta vēlēšanu kampaņu finansēšanu no ārvalstīm, I. Leimane teica: "KNAB neatbalsta partiju nelikumīgu finansēšanu. KNAB veic likumā noteiktās funkcijas, kontrolējot politisko partiju un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu izpildi."
Tāpat no I. Leimanes atbildes nepārprotami izriet, ka KNAB pievērsīs uzmanību arī SFL tēriņiem vēlēšanu kampaņai. "Kontrolējot priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu, KNAB pārbauda visu pieejamo informāciju par pasākumiem priekšvēlēšanu aģitācijas periodā un vērtē to atbilstību likumā noteiktajai priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijai. Konstatējot likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumus, KNAB sauc vainīgās personas pie administratīvās atbildības un piemēro sodus.