Šis raksts patiesībā nebūs par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriskajām attiecībām. Kāds it kā sīks notikums ir pavēris krietnu spraugu plīvurā, kas sedz šīs plašām pilnvarām apveltītās un ļoti slepenās iestādes darba stilu, iekšējo klimatu, darbinieku domāšanas veidu, metodes, ar kādam vēl nesen tika panākta KNAB publicitāte utt.
Pašu notikumu Neatkarīgā aprakstīja 14. jūlija publikācijā "Delnas" biedre: Nespēju ilgstoši publiski melot. Proti, šā gada martā tika izbeigta disciplinārlieta pret KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāju, Džordža Sorosa finansētās Sabiedrības par atklātību "Delna" vecbiedreni Diānu Kurpnieci.
Kopš 2003. gada marta D. Kurpniece ilgus gadus bija KNAB galvenā sabiedrisko attiecību veidotāja, vadot šīs izziņas iestādes attiecīgu nodaļu, kuras nosaukums gadu gaitā gan ir mainījies. Uz KNAB viņa pārgāja no Delnas direktora amata, un, kā liecina publiski pieejami avoti, tūlīt pat izraisījās skandāls – kā vārdā viņa runā? KNAB vai Delnas vārdā?
Pēc būtības līdzīgs skandāls izraisījās arī sešarpus gadus vēlāk, kad D. Kurpniece piedalījās Sorosa finansētās organizācijas Providus rīkotā pasākumā. Pēc šā pasākuma viņa TV3 raidījumam pauda viedokli, ka KNAB ir sācis strādāt mazāk aktīvi, un šī D. Kurpnieces "zemapziņas izprovocētā atklāsme" faktiski parādīja sorosiešu nepatiku pret jauno KNAB priekšnieku Normundu Vilnīti. Diezin vai jāatgādina, kādus milzu resursus Sorosa finansētās organizācijas meta cīņā, lai aizstāvētu iepriekšējo, par neveiksmīgu darbu, kas noveda pie vairāk nekā 100 000 latu nozagšanas, patriekto KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu – paši sorosieši šo pasākumu kompleksu sauc par "lietussargu revolūciju".
Tomēr izrādījās, ka jaunais KNAB priekšnieks N. Vilnītis nav ar pliku roku ņemams, un ierosināja disciplinārlietu par šiem D. Kurpnieces izteicieniem, kā arī par nolaidību, organizējot ASV vēstnieces Džūditas Gārberes vizīti KNAB.
Disciplinārlieta beidzās ar pirksta pakratīšanu, tomēr tās materiāli ļauj spriest ļoti daudz par šo it kā ļoti slepeno iestādi, no kuras gan pirms kāda laika vajadzīgajiem medijiem regulāri noplūda konfidenciāla informācija.
Īpaši krāšņi ir pašas D. Kurpnieces izpaudumi, kas ņemti no viņas paskaidrojumiem ierosinātās disciplinārlietas sakarā. Neatkarīgā uzskata, ka šie izpaudumi ne tikai ļoti daudz ko liecina par pašu augsta ranga valsts amatpersonu un vienlaikus Sorosa finansēto organizāciju vecbiedreni D. Kurpnieci – tie ļoti daudz ko parāda par pašu KNAB vismaz A. Loskutova laikā.
Uzskatot, ka D. Kurpnieces izpausmes nav tikai par KNAB sabiedriskajām attiecībām, kas gan arī ir ļoti svarīgas, Neatkarīgā lūdza viņas izpaudumus izvērtēt augstākās klases profesionāļiem – Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekānei, profesorei Ilgai Kreitusei un polittehnologam Mārcim Bendikam. Publicējam viņu viedokļus.
KNAB sabiedrisko attiecību speciāliste Diāna Kurpniece TV3 raidījumam teica: "Mēs redzam, ka faktiski pieaug tā saucamais tiesiskais nihilisms. Ja, ēē hm, pirms kāda laika, nu tad jau, kad, nu, KNABs aktīvāk strādāja, faktiski, nu, valsts amatpersonas diezgan lielā mērā, nu, bijājās, ka viņas varētu tikt sauktas pie atbildības, pieķertas, ka KNAB vērsīsies pret jums, mmm, pret šiem cilvēkiem, tad šobrīd mēs pat dzirdam tādus faktus, kā mums prasa, kas mums par to būs, cik liela administratīvā atbildība... nu labi, es samaksāšu, un kas tad no tā."
Diāna Kurpniece skaidro, kāpēc viņa tā teica: "Žurnālista jautājums mani pārsteidza un bija negaidīts, tādēļ saminstinājos un, domājot par to, kam īpaši pievērsīšu uzmanību savā tekstā, neveikli izteicu frāzes, kas mijās ar valodas raustīšanu un bubināšanu zem deguna un vairāk bija zemapziņas izprovocēta atklāsme nekā apzināta runa.
Protams, esmu KNAB atbildīga par sabiedrisko attiecību jautājumiem un gadu gadiem esmu rūpējusies par biroja prestiža celšanu, kur ietilpst arī KNAB darbības pozitīvo pušu un sasniegumu īpaša izcelšana un negatīvo aspektu pietušēšana; labi pārzinu komunikācijā izmantotās standartfrāzes (..), tādēļ vajadzēja arī šajā situācijā izturēt līdz galam un neuzķerties žurnālistu provokācijai. Diemžēl ātrumā nespēju atrisināt dilemmu: korupcijas apmēri pieaug, bet KNAB vairāku mēnešu garumā nav nācis publiskajā telpā ar paziņojumiem par atklātiem nozīmīgiem korupcijas gadījumiem, kas ir notikuši tieši krīzes apstākļos, tādēļ izteicos tik neuzmanīgi. Atzīstos: acīmredzot nespēju ilgstoši publiski melot un stresa situācijā nevaru noslēpt savu patieso attieksmi."
Kāpēc D. Kurpniece uzskata, ka KNAB darbs kļuvis mazāk aktīvs: "Biroja publicitātei ir negatīva tendence – biroja darba atspoguļojums medijos ir arvien retāks un retāks. Veicot ļoti ātru, aptuvenu un pēcperioda garuma salīdzinoši nekorektu biroja darbības rezultātu apkopojumu, (..) redzams, ka līdz gada beigām, iespējams, nesasniegsim sekmīgāko periodu rezultātus. Tam ir daudz un dažādu izskaidrojumu, piemēram, krimināllietu skaits nepieaug, bet pieaug pie kriminālatbildības saukto personu skaits vienā lietā, kas pagarina izmeklēšanas procesu, bet nedod iespējas plašākai publicitātei. Partijas kļuvušas disciplinētākas un mazāk pārkāpj ļoti frivolo regulējumu.
VIEDOKĻI
Mārcis BENDIKS: – Sabiedrisko attiecību speciālists, kurš ņem mutē vārdu melot, nav nekāds attiecību speciālists. Tā ir kļūme. Tāds vārds vispār nevar būt sabiedrisko attiecību speciālista arsenālā, kad viņš runā par sevi vai par savu klientu. Tādu vārdu sabiedrisko attiecību speciālists varbūt varētu lietot par tiem otriem – tiem, kas melo. Paši sabiedrisko attiecību speciālisti, iespējams, kādreiz ir neprecīzi izteikušies, nepareizi saprasti, grib kaut ko pielabot utt. Tās ir elementāras lietas – ir vārdi, kuri nevar būt tavā vārdnīcā.
Otrkārt, šis viņas skaidrojums, ka mūsu sabiedriskās attiecības vairs nav tik labas, jo mēs vairs nespējam uztaisīt kaut kādas skandalozas rīcības, izmatojot spēka struktūras, pats par sevi ir drausmīgs skandāls. Manuprāt, sabiedrība to vēl nav pietiekami novērtējusi. Lūk, šī organizācija, ko Kurpniece pārstāv, agrāk rīkoja visādas spēka akcijas, un tad varēja veidot labas sabiedriskās attiecības, bet tagad vairs nerīko, tāpēc vairs labas sabiedriskās attiecības nesanāk – šādas atziņas, manuprāt, ir skandāls.
– Jāatceras, ka bija KNAB priekšnieks, kuram nebija konfliktu ar KNAB sabiedrisko attiecību speciālistiem – viņa sabiedriskās attiecības bija labas. Turpretī tas priekšnieks, kurš nepatīk KNAB sabiedrisko attiecību speciālistiem, tam sabiedriskās attiecības vairs nav tik veiksmīgas – viņš, izrādās, švaki strādā, ir parādu verdzībā un veic nepareizas reformas iestādē. Nevar tikai saprast – vai iepriekšminētais liecina, ka sabiedrisko attiecību speciāliste strādā labi vai slikti?
M.B.: – Par tām Vilnīša veiktajām reformām Ģenerālprokuratūra atrakstīja ļoti interesantu atbildi, kas man atgādināja smieklīgu gadījumu no pasenas ASV politiskās vēstures. Tur kāds senators, kurš kaut ko nebija nodeklarējis, teica tā: "Es neesmu pārkāpis likumu, es tikai nepildīju likuma prasības." Arī izziņā, ko dabūja Vilnītis no Ģenerālprokuratūras, nebija rakstīts, ka premjers Valdis Dombrovskis, iejaucoties Vilnīša uzsāktajās reformas, būtu pārkāpis likumu. Tur bija rakstīts, ka premjers nav rīkojies saskaņā ar likumu. Es šādus paziņojumus uztveru kā otrās kategorijas humoru.
– Jūs uzskatāt, ka Kurpniece nav sabiedrisko attiecību speciāliste, tomēr iepriekš KNAB bija samērā pozitīva publicitāte. Kur meklējams KNAB sabiedrisko attiecību spēks?
M.B.: – Man personīgi ir unikāla pieredze ar Kurpnieces kundzi. Es ar viņu esmu sarakstījies laikā, kad viņa bija citā administratīvā amatā – tolaik viņa bija organizācijas Delna direktore. No mūsu sarakstes izriet, ka viņa ne tikai nav sabiedrisko attiecību speciāliste, bet ir pilnīga nejēga šajos jautājumos. Viņa man sāka pārmest uzstāšanos kādā Latvijas Radio raidījumā, kurā es ar dokumentiem pierādīju, ka sorosītu banda, kura no citiem prasa atklātību, ignorē, kad viņiem pašiem prasa atklāt kādu informāciju. Tad viņi atbild apmēram tā – "nav jūsu darīšana". Toreiz runa bija par to, ka Sorosa fondu sāka finansēt no ofšora, un tas jau kļuva interesanti. Es toreiz aizsūtīju vēstuli uz Transparency International (Delnas mātes organizācija – N) galveno māju un no turienes saņēmu apmēram tādu atbildi: "Mēs esam par atklātību, bet tas nenozīmē, ka jūs varat bāzt degunu mūsu darīšanās." Šo situāciju es arī atstāstīju minētajā radio raidījumā, pēc kura saņēmu no Kurpnieces epasta vēstuli – oficiālu, no Delnas, ar direktores kundzes parakstu. Šī vēstule sākās neizsakāmi smieklīgi priekš cilvēka, kurš pieredzējis padomju varu: "Lai arī neesmu dzirdējusi jūsu raidījumu, tomēr norādīšu jums to un to, un to." No šīs vēstules bija skaidrs – viņa ir iedomājusies, ka var kādam kaut ko norādīt. No tās izrietēja, ka viņa neatšķir ziņu no komentāra, neatšķir žurnālistu no publicista utt. Pilnīgi dobja. Jāatzīst gan, ka arī mūsu sabiedrība pati sevi ir nostādījusi tā – katrs jefiņš, it kā nevalstisks orgāns, kas ņem naudu no kriminālnoziedznieka, var kaut ko mums norādīt. Visiem, tostarp brīvai presei, žurnālistiem. Es biju ļoti izbrīnījies, ka viņa KNAB kļuva tieši par sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāju – tā ir joma, no kuras viņa sajēdz vismazāk. Saliekot iepriekšminēto kopā ar KNAB augsto atpazīstamību un salīdzinoši augsto pozitīvo novērtējumu sabiedrībā, rodas virkne secinājumu – tostarp jāsecina, ka šīs sabiedriskās attiecības pietiekami efektīvi tiek veidotas ar sabiedrībai ne pārāk skaidri redzamu resursu palīdzību. Visticamāk.
– Bet kādas tad varētu būt Kurpnieces patiesās funkcijas šajā organizācijā?
M.B.: – Man, paldies dievam, ar viņiem nav bijis nekādu darīšanu, un es ceru, ka nebūs ilgstoši arī turpmāk.
Ilga KREITUSE: – Iepazīstoties ar šiem izteikumiem, es varētu teikt pavisam vienkārši – šis cilvēks nedara to darbu, kāds tam būtu jāstrādā. Sabiedrisko attiecību speciālistam nav jākritizē sava institūcija; sabiedrisko attiecību speciālists nedrīkst apmulst un teikt, ka viņam uzdeva negaidītu jautājumu. Tas ir cilvēks, kuram vienmēr jābūt gatavam kontaktam ar žurnālistu, kuram jābūt sagatavotam tā, lai arī nepatīkams un negaidīts jautājums neradītu ne mazāko priekšstatu par samulsumu. Sabiedrisko attiecību speciālistam, kontaktējoties ar sabiedrību, galvenais uzdevums ir savas institūcijas prestiža celšana.
– Tātad jūs kritiski vērtējat Kurpnieces darbu. Tomēr, ja mēs paskatāmies, KNAB sabiedriskās attiecības iepriekšējā priekšnieka laikā ir veidotas pietiekami veiksmīgi. Tātad ir priekšnieks, kura laikā sabiedriskās attiecības tiek veidotas veiksmīgi, bet ir priekšnieks, kura laikā sabiedriskās attiecības speciālistei nesanāk tik veiksmīgi?
I.K.: – Cik mēs redzam no šā materiāla, ir arī jautājums par elementāru darba disciplīnu. Jautājums par ASV vēstnieces sagaidīšanu vai nesagaidīšanu – tie ir jautājumi, kurus šāda ranga darbiniekiem nepiedod. Arī pašam darbiniekam jāsaprot, ka viņš izdarījis kļūdu, pēc kuras amats būtu jāatstāj.
– Kurpniece kā savu attaisnojumu min, ka KNAB publicitāte ziņu aģentūrā LETA agrākos gados bija lielāka, bet tad ir mazāka, un tas ir tā kā pierādījums, ka KNAB strādā mazāk aktīvi. Viņa sūkstās, ka arī partijas kļuvušas disciplinētākas.
I.K.: – Jautājums par to, vai informācija par šo iestādi nonāk LETA vai nenonāk tur, nav jautājums par to, cik aktīvi strādā šī iestāde. Ja jūs visu laiku dosiet informāciju un pēc tam tikai skaitīsiet ziņu daudzumu, tad diezin vai kompetenti būs apgalvot – tur aktīvi strādā. Kritērijs – cik daudz ir pieminēts – nevar būt kritērijs darba kvalitātei. Pieredze liecina, ka bieži vien ir tieši otrādi – runāts tiek ļoti daudz, bet iekšā nenotiek nekas. Savukārt citos gadījumos notiek nopietns darbs, par kuru neviens nezina, bet uzzina tikai tad, kad tiek sasniegts nopietns rezultāts. Nevar spriest par institūcijas darbu pēc tā, vai informācija par to parādās preses materiālos vai neparādās.
– KNAB veica skaļas aizturēšanas un sāka skaļas krimināllietas – tās ir ziņas, kas interesē sabiedrību.
I.K.: – Jā, tās ir ziņas, kas rada publicitāti, bet es gribētu teikt, ka sabiedrībai vēl būtiskāk būtu redzēt tālāko turpinājumu. Skaļa aizturēšana un skaļš paziņojums ir nozīmīgs sabiedrībai tikai tad, ja šai operācijai ir risinājums. Ja tas ir tikai skaļš burbulis, kurš pēc tam pārsprāgst, tad rodas iespaids, ka tiek veidots aizsegs kaut kam citam aiz šā skaļā burbuļa. Tāpēc es kā sabiedrības pārstāve gribētu, lai šādus procesus vērtētu ne tikai pēc aizturēšanas, bet pēc tā, kāds ir rezultāts.
– Publikāciju skaitu tiešām var saskaitīt. Mēs gan zinām, ka iepriekšējos gados daudz skaļas publicitātes šai iestādei deva arī KNAB nozagtās naudas lieta.
I.K.: – Jā, jā. Ja publikācijas saskaita, tad iznāk ļoti svarīga institūcija. Tas ir kā gruzīnu anekdotē – nav svarīgi, gruzīns nozaga mēteli vai gruzīnam nozaga mēteli; galvenais ir tas, ka par to bija rakstīts avīzē. Tāpēc nevajadzētu operēt ar publicitātes skaitļiem, lai raksturotu kādu lietu kvalitāti.
– Neraugoties uz jūsu kritisko attieksmi, KNAB sabiedriskās attiecības iepriekšējā priekšnieka laikā ir bijušas labas. Vai mēs nevaram no tā izdarīt secinājumu, ka tās sabiedriskās attiecības šai iestādei tiek veidotas kaut kur citur?
I.K.: – Es kritiski izsakos tikai par šīs darbinieces komunikācijas veidu, kas izriet no publiski zināmā. Varbūt viņa ir laba analītiķe, varbūt viņa ir darbu sakārtojusi tā, ka caur citu mutēm tiek parādīta institūcijas labā darbība. Ir cilvēki, kas var strādāt ar sabiedrību, un ir cilvēki, kas nevar.
– Šķiet, specdienestiem būtu jāpievērš uzmanība arī viņas frāzei par zemapziņas izprovocētajām izpausmēm. Vai mēs varam būt droši par valsts noslēpumu, ja cilvēks ar augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumam pats atzīst, ka viņa zemapziņa ir viegli izprovocējama?
I.K.: – Jā, te ir redzams, ka šī darbiniece ar saviem izteikumiem sev ir radījusi daudzas problēmas. Tas ir vēl viens pierādījums, ka viņa nav tajā vietā, kur viņai būtu jābūt. Ja viņa saka, ka viņas zemapziņa var šādi uzstāties, tad tas nozīmē, ka viņa nekontrolē savu rīcību un tāpēc neatbilst ieņemamajam amatam. Viņai jāmaina darbs. Tas nav nekas traģisks – tāpēc jau nav jābrauc uz Īriju sēnes lasīt.