Latvijas nacionālās bagātības, tautsaimniecības stratēģiskos resursus nedrīkst slepus atdot ārzemniekiem – šādu viedokli Neatkarīgajai pauž bijušie Latvijas premjeri Vilis Krištopans un Aigars Kalvītis.
Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Ilmari Rēns pirms dažām dienām paziņoja par Latvijas valdības apņemšanos strādāt pie valstij piederošo uzņēmumu privatizēšanas, tādējādi iznīcinot premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) pēdējo divu nedēļu pūliņus kliedēt "baumas" un "plašsaziņas līdzekļu spekulācijas" par starptautiskajiem aizdevējiem apsolīto valsts uzņēmumu privatizēšanu.
Šādi premjera centieni slēpt ārzemniekiem dotos solījumus privatizēt Latvijas nacionālās bagātības sabiedrībā izraisījuši pamatīgu satraukumu. Premjera nostāja daudziem atsaukusi atmiņā pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām dotos solījumus nesamazināt pensijas. Kā zināms, valdība no šiem solījumiem atkāpās gandrīz vienlaikus ar vēlēšanu rezultātu paziņošanu.
Jau iepriekš bijušie premjeri Māris Gailis, Guntars Krasts un Indulis Emsis pauda sašutumu par premjera centieniem slēpt no tautas patiesību par starptautiskajiem aizdevējiem sniegtajiem solījumiem atdot Latvijas nacionālās bagātības. Arī V. Krištopans un A. Kalvītis uzskata, ka pamatvērtību atdošana ārzemniekiem latviešus padarīs nabagus.
Satraucas par mežiem
V. Krištopanu notiekošajā visvairāk sāpina neskaidrība par Latvijas valsts mežu privatizāciju: "Tagad pats esmu mežu īpašnieks, un arī mana kundze ir mežu īpašniece. Par mežu privatizēšanu ir jāuztraucas, valstsvīriem par to ir jārunā atklāti un precīzi. Šai jautājumā nedrīkst būt slepenība. Es pat domās nepieļauju Latvijas valsts mežu privatizēšanu. Bankas mums vairs nepieder, arī ļoti daudzas privātās zemes un privātie meži mums jau vairs nepieder, arī Latvijas gāze un Latvijas kuģniecība mums vairs nepieder. Meži ir nacionālā bagātība, un tas nav kuģis, kas peld kaut kur okeāna plašumos. Privātais mežu īpašnieks nekad nedomās par infrastruktūru, mežos būvējot ceļus, kā to dara valsts akciju sabiedrība Latvijas valsts meži. Dokumentam, kurā pieminēta Latvijas valsts mežu privatizācija, nevar būt slepenības statuss! Ko viņi tur runā par tulku kļūdām? Kādi tulki? Tas viss ir smieklīgi. Tādā gadījumā vajag sameklēt konkrēto tulku un piespiest, lai viņš stāsta, kāpēc kļūdījies. Traki, ka netiek skaidri pateikts, kas šajā privatizācijas jautājumā patiesībā notiek. Šī privatizācija skar ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Kāpēc valstsvīri nevar skaidri pateikt, kas tas par dokumentu, kurā ir runa par privatizāciju? Latvijas lauki, meži, upes, ezeri ir katra Latvijas cilvēka bagātība. Tas ir tas, ar ko mēs atšķiramies no citiem Eiropā un pasaulē. Tas viss kopā maksā vairāku gadu Latvijas budžetu. Es pieļauju, ka tikai Latvijas mežu vērtība vien ir 10 vai 12 miljardu latu kā minimums. To visu notrallinot, mēs beigās būsim ciemiņi paši savā zemē. Mums jādomā par savu zemi Latviju! Vairāk jau mums nekā nav! Ja pārdosim mežus, mums nebūs ne mežu, ne naudas."
Trūkst valstsvīru
Vērtējot premjera V. Dombrovska rīcību konkrētajā gadījumā, V. Krištopans teica: "Tā jau pirms vēlēšanām notiek. Visi labi atminas, ka arī pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām šī valdība solīja nesamazināt pensijas. Latvijas politikā ir ļoti daudz nepraktisku cilvēku. Viņi lepojas ar to, ka dzīvo kaut kādā divistabu dzīvoklītī. Viņi neko nemāk. Taču, kā tantuks laukos dzīvo, tas viņus neinteresē. Praktisku cilvēku Latvijas politikā ir ļoti maz, un, ja arī kāds parādās, tad tie pārējie viņu uzreiz aprej. Tā ir tā lielākā mūsu nelaime."
Savukārt A. Kalvītis norādīja, ka šobrīd saistībā ar privatizāciju ir ļoti daudz neskaidrību un vēl lielākas neskaidrības ir par Latvijas valdības dotajiem solījumiem starptautiskajiem aizdevējiem: "Ja, aizņemoties naudu, privatizācija bija viena no sarunu sastāvdaļām, tad tā vairs nav tikai sabiedrības mānīšana, bet gan pilnīga tās krāpšana. Ja kāds aizdod naudu, tad viņš vēlas kādas garantijas. No valsts budžeta – pensionāru un skolotāju algām – šo lielo aizņēmumu nekad nevarēs atdot. Ja par to ķīlā doti mūsu stratēģiskie nacionālie uzņēmumi, piemēram, zviedriem mūsu meži, bet amerikāņiem enerģētikas sektors, tad tas sabiedrībai bija jāpasaka."
Tiks zviedriem un amerikāņiem
Bijušais premjers bija īpaši sašutis par slepenību starptautisko aizdevumu nosacījumos. "Nekonsultējoties pilnīgi ne ar vienu, iespējams, ir ieķīlāta Latvijas valsts! Mēs esam pilnīgi ķīlnieki un būsim spiesti atdot savas nacionālās vērtības. Šādus lēmumus valstsvīri nedrīkst parakstīt klusi zem galda. Pēdējos divdesmit gadus Latvijas eksports ir balstījies uz kokrūpniecības eksportu, un tagad to atdodam lielākajiem konkurentiem zviedriem? Tas nozīmē, ka mums nākotnē vispār nav nekādu perspektīvu ekonomikas attīstīšanai. Cena par šo aizņēmumu ir nenormāli augsta. Ja patiešām no Latvijas puses, aizņemoties naudu, šādi apsolījumi ir doti, tad tas ir vienkārši briesmīgi, tas ir bezatbildības kalngals, lai īstermiņā izpatiktu kādai sabiedrības daļai, sorosiešiem vai citiem, tiek upurētas visas nācijas intereses. Tas būtu briesmīgi, ja nāktos zviedriem atdot visu nacionālo kokrūpniecību un amerikāņiem atdot enerģētiku. To jau arī var mēģināt darīt, bet tad par to jālemj atklāti. Par tādām lietām nedrīkst slepeni vienoties. Es jau nesaku, ka nevar, piemēram, enerģētikā pārdot uzņēmumus amerikāņiem, lai garantētu enerģētisko drošību, bet par to nevar lemt zem galda un pēc tam visus nostādīt fakta priekšā.