Millera atklātā vēstule: koncertzāles "Rīga" liktenis
Vakar notika preses konference, kurā producents Juris Millers informēja par koncertzāles "Rīga" turpmāko likteni. Millers uzskata, ka pēc konferences LZA pārstāvošais advokāts Sergejs Rudāns medijiem sniedza nepatiesu informāciju un medijiem nosūtījis savu viedokli par turpmāko koncertzāles "Rīga" likteni.
Viens no argumentiem, ar ko LZA 2015. gadā uzteica telpu nomas līgumu, bija nepatiesais apvainojums radiatoru zādzībā. Pēc Millera iesnieguma tika ierosināts kriminālprocess Nr. 11088268715, kura ietvaros tika gūti pierādījumi, ka radiatoru zādzība ir notikusi pirms telpu nodošanas SIA “Rīgas koncertzāle”. Pēc tam LZA vērsās policijā ar lūgumu izbeigt kriminālprocesu, ko policija labprāt apmierināja, taču prokuratūra šo kriminālprocesa izbeigšanu uzskatīja par nepamatotu un tā izbeigšanas lēmumu atcēla. Kriminālprocess turpinās.
LZA pērnā gada oktobrī bez saskaņota projekta izbūvēja paceļamo barjeru, kas pilnībā paralizē gājēju pārvietošanos pa trotuāru, liekot tiem iet pa zālāju. Izbūvētās barjeras dēļ cilvēkiem ratiņkrēslos vairs nav iespēja piekļūt vienīgajām durvīm visā LZA ēkā, kas piemērotas cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām. Rīgas būvvalde konstatēja patvaļīgo būvniecību, ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu un saskaņā ar likumdošanu, sods par šo LZA patvaļīgo būvniecību būs no 700 līdz 7000 EUR.
2016. gada laikā SIA “Rīgas koncertzāle” nosūtīja LZA trīs rakstveida priekšlikumus - veikt pārrunas par jauna līguma noslēgšanu, nekavējoties atbrīvot telpas vai nekavējoties samaksāt LZA iedomāto “parādu”, taču LZA ignorēja visus trīs tai iesniegtos priekšlikumus. Tās pārstāvis S.Rudāns, sniedzot informāciju medijiem atklāti esot melojis, stāstot, ka no Millera LZA neesot saņēmusi nevienu priekšlikumu, norāda producents.
J. Millers arī uzsver, ka Rudāns meloja, apgalvojot, ka LZA ir bijusi gatava nodrošināt apkuri koncertzāles telpām tiesvedības laikā, taču “sliktais Millers” nevienu nelaiž telpās. Apkures ventilis atrodas nevis koncertzāles, telpās, bet LZA telpās esošajā siltummezglā un tajā LZA darbinieki iekļūt var jebkurā laikā. Kamēr tas nav noticis - gada laikā bez apkures koncertzāles telpās ir paaugstinājies mitruma līmenis, gaisa temperatūra iekštelpās nokritās līdz -15C, parketa grīdas un koka durvis ir uzburbušas, bet no griestiem ir nokrituši kultūrvēsturiskā interjera elementi. Šī kaitējuma novēršanai būs nepieciešami aptuveni 30000-50000 EUR un vairāki mēneši.
Millers uzskata, ka tieši šī LZA ieņemtā ignorances pozīcija bija galvenais iemesls, kādēļ Ministru kabineta līmenī ir pacelts jautājums ne tikai par koncertzāles “Rīga”, bet visas LZA ēkas nākotni. Finanšu ministrija jau 25. oktobra vēstulē norādījusi ka:"Ņemot vērā Latvijas Zinātņu akadēmijas telpu renovācijā ieguldīto līdzekļu apjomu, Finanšu ministrijas ieskatā nav pieļaujama valsts nekustamā īpašuma stāvokļa pasliktināšana, tādējādi informēju, ka, pamatojoties uz SIA “Rīgas koncertzāle” valdes locekļa Jura Millera 2016.gada 7.jūlija vēstulē Ministru prezidentam M.Kučinskim norādīto informāciju, kapitālsabiedrība - valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” nepieciešamības gadījumā ir gatava uzņemties Latvijas Zinātņu akadēmijas lietotā nekustamā īpašuma Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, apsaimniekošanu."
"Gadījumā, ja Latvijas Ministru kabinets rīkosies valstiski, ēkas apsaimniekošanas funkcija tiks nodota VNĪ, kas ir ne tikai kompetenta institūcija ēku apsaimniekošanā, bet ar kuru, atšķirībā no LZA, ir iespējamas konstruktīvas sarunas par koncertzāles darbības atjaunošanu. Jāpiezīmē, ka uz koncertzāles “Rīga” darbības atjaunošanu ceram ne tikaii mēs, bet arī virkne valsts kapitālsabiedrību, kurām šīs telpas arī ir nepieciešamas savu, valsts deleģēto kultūras funkciju realizēšanai," vēstulē medijiem norāda tās autors.
Millers arī publiski vēlas atgādināt LZA, ka jau vairākkārt ir aicinājis LZA vienoties par izlīgumu, kas ir iespējams jebkurā tiesvedības stadijā.