Iepriekš nezināmi, pavisam neglīti fakti tā sauktajā Lemberga prāvā kārtējo reizi atklājās, kad sākās debates par prokuroru pieteikto lūgumu sodīt Ventspils mēru Aivaru Lembergu ar naudas sodu par to, ka viņš prokuroru sacerēto apsūdzību nosauca par politisku izrēķināšanos.
Tāpat prokurorus bija aizvainojis tas, ka vienā no nesenajām tiesas sēdēm A. Lembergs deva mājienu – šādas prokuroru rīcības varētu izskaidrot vienīgi ar to, ka viņi ir doļā.
Ņemot vērā to, ka prokurori savā lūguma motivācijā bija atsaukušies uz notikumiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, arī A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš pieminēja līdz šim nezināmus atgadījumus no pirmstiesas izmeklēšanas.
Kā zināms, 2007. gada 10. jūlijā A. Lembergam iepriekš piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu tiesa nomainīja ar mājas arestu. Jāatgādina arī tas, ka šis tiesas lēmums toreiz izraisīja ASV vēstnieces Latvijā Ketrīnas Todas Beilijas milzu neapmierinātību un viņa nekavējoties pieprasīja tiesai sniegt paskaidrojumus šajā sakarā. Publiski nav zināms, vai šajā sakarā tiešām tika sniegtas kādas atskaites ASV vēstniecībai, tomēr ir zināms, ka konkrētā tiesnese par savu rīcību saņēma disciplinārsodu.
Sabojātā tualete
A. Lembergu toreiz nogādāja viņa dzīvoklī Ventspilī, Sarkanmuižas dambī. Dzīvoklī līdz ar Lembergu uzturējās divi policisti, kuru galvenais uzdevums, atbilstīgi procesa virzītāja prokurora Anda Mežsarga norādēm, bija nevienu dzīvokli neielaist, izņemot advokātus. Viss jau būtu bijis labi, ja vien dzīvoklī būtu strādājusi tualete un izlietne. Ūdensvada bojājuma dēļ nedz tualeti, nedz izlietni nebija iespējams izmantot. Lai ūdensvadu salabotu, bijis jāsauc santehniķis, taču prokurors to liedzis ielaist. Kā atteikuma iemeslu prokurors minējis: "Bez jūsu iesniegumā norādītās informācijas krimināllietas materiālos nav citu ziņu, kas apstiprinātu šādu avārijas faktu." Trīs vīru atrašanās dzīvoklī bez tualetes pamazām radīja necilvēcīgus apstākļus. "Vai tiešām kriminālprocesu veicošu amatpersonu rīcība, nostādot apsūdzēto situācijā, kad tam tiek liegts apmierināt viselementārākās higiēnas vajadzības, bija vērsta uz kriminālprocesa mērķu sasniegšanu? Vai nav tā, ka liegums risināt avārijas problēmu tualetē, argumentējot, ka nav par avāriju ziņu krimināllietas materiālos, neizskatās pēc centiena pazemot personu?" tiesas sēdē retoriski vaicāja R. Krastiņš.
Gadījums ar frizieri
Nākamā A. Lembergu pazemojoša prokuroru rīcība sekojusi, A. Lembergam atrodoties mājas arestā Puzes pagastā. 2007. gada rudenī prokurori atkal mēģinājuši pārliecināt tiesu, ka A. Lembergs tomēr vēlreiz jāliek cietumā. Kā iegansts tikusi izmantota A. Lemberga iziešana uz sava dzīvokļa balkona un pateikšanās tautai par izrādīto atbalstu. Šī A. Lemberga rīcība tika noformulēta kā piemērotā drošības līdzekļa pārkāpums. Tiesa tolaik prokuroru lūgumu noraidīja. Tūlīt pēc tam sekoja prokuroru reakcija. Pie A. Lemberga netika pielaists frizieris. Friziera pakalpojumus bija liegts saņemt no 2007. gada novembra līdz pat 2008. gada 22. februārim. Prokurori, atbildot uz lūgumu pielaist frizieri, atbildējuši, ka šis lūgums nav skatāms Kriminālprocesa likuma kārtībā, bet gan likuma par Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtību valsts un pašvaldību institūcijās kārtībā. Tas nozīmē, ka A. Lembergs varētu saņemt friziera pakalpojumus tikai pēc veiksmīgas administratīvās iztiesāšanās. Tiesāšanās ilgtu gadiem, un A. Lembergs nebūtu ticis pie friziera joprojām, ja vien nebūtu atcelts piemērotais drošības līdzeklis mājas arests. "Jā, protams, televīzijas kamerām un fotoreportieriem tas ir ķēriens – iemūžināt un palaist publiskā apritē cilvēku tādā izskatā, četrus mēnešus netiekot pie friziera. Protams, daudzi apsūdzētā nelabvēļi priekā gavilēja un ņirgājās par to, kādā nepievilcīgā paskatā tautā tiek parādīts apsūdzētais. Šie cilvēki saņēma gandarījumu. Jā, šāds mērķis tika sasniegts pārpārēm. Bet vai tas ir tas mērķis, kas minēts Kriminālprocesa likuma 1. pantā?" turpināja vaicāt R. Krastiņš.
Vēl dažas blēdības
Uzņēmēja Anša Sormuļa advokāte Sandra Sleja savukārt atklāja dažas prokurora A. Mežsarga manipulācijas. Lai panāktu A. Sormuļa arestēšanu, prokurors izsūtījis pavēsti par ierašanos uz pratināšanu, un šī pavēste iemesta pasta kastītē, skaidri zinot, ka to neviens neatradīs. Tā kā pavēste netika atrasta un tajā dotās norādes netika īstenotas, A. Mežsargs pieņēma lēmumu par piespiedu aizturēšanu un pēc tam lūdza tiesai A. Sormuli arestēt. "Vai pēc tā visa kāds vēl ir tiesīgs prasīt cienīt šo iestādi?" retoriski vaicāja S. Sleja.
Kā spilgtu piemēru par prokuroru meliem A. Lembergs minēja A. Mežsarga ziņojumu par viņa tikšanos viesnīcas Rīdzene kafejnīcā ar uzņēmējiem Oļegu Stepanovu un Olafu Berķi. Kā norādīja A. Lembergs, šajā ziņojumā A. Mežsargs norādījis, ka O. Berķis esot liecinieks, lai gan O. Berķis tai brīdi nemaz neesot bijis liecinieka statusā.
Tāpat šajā ziņojumā norādīts – O. Stepanovs un O. Berķis prokuroram snieguši "izmeklēšanai nozīmīgu informāciju" par to, ka A. Lembergam nauda glabājoties viņa dzīvesvietā pagrabstāvā sienā iebūvētā aiz aizkariem noslēptā seifā. Kā norādīja A. Lembergs, tie esot meli, jo abi kungi šādu informāciju nevarēja A. Mežsargam sniegt. "Viņi nekad nav bijuši manā mājā un līdz ar to nemaz nevar zināt, kur glabājas nauda," skaidroja A. Lembergs.