Salīdzinot izteicienus par demokrātijas pamatprincipiem, kurus tie paši politiķi kādreiz pauduši Valsts kontroliera un tagad pauž ģenerālprokurora amatā apstiprināšanas kampaņās, atklājas apbrīnojama liekulība ar nepārprotamu mērķi amatā iekārtot sev vēlamās personas.
Ģenerālprokurora amatā apstiprināšanas vai precīzāk – pārapstiprināšanas kampaņas galvenie uzsācēji un virzītāji ir partijas Jaunais laiks (JL) politiķi un eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Viņus atbalsta miljardiera Džordža Sorosa finansēto organizāciju pārstāvji. Jau pērnā gada decembrī JL valdes vārdā tika izplatīts paziņojums, ka "Jānis Maizītis ir spēcīgākais kandidāts ģenerālprokurora amatam". Savukārt tūlīt pēc Jaungada svinībām ar savu atbalstu J. Maizītim nāca klajā V. Vīķe- Freiberga, pat aicinot Saeimas deputātus ievēlēt konkrēto personu – J. Maizīti – atklātā, nevis aizklātā balsojumā, kā to prasa Saeimas kārtības rullis. Aicinājumu eksprezidente motivēja šādi: "Tas būtu viens veids, kā parādīt tautai, kur katrs stāv."
Zīmīgi, ka šajā aģitācijas kampaņā citas kandidatūras ģenerālprokurora amatam netiek apspriestas. Tāpat neapspriež, cik demokrātiski ir radīt precedentu, ka kāda persona Saeimā apstiprināmos amatus ieņem trīs termiņus pēc kārtas.
Tie paši politiķi
Pirms sešiem gadiem, 2004. gada rudenī, beidzās pilnvaru termiņš valsts kontrolierim Raitam Černajam. Arī viņam bija iespējas kandidēt uz trešo termiņu, jo tolaik likums par Valsts kontroli līdzīgi kā joprojām Prokuratūras likums nenoteica, cik termiņus pēc kārtas amatu drīkst ieņemt. Pētot tā laika Saeimas stenogrammas un iztaujājot bijušo valsts kontrolieri, Neatkarīgā secina, ka R. Černajs tolaik netika virzīts uz trešo termiņu tikai tāpēc, ka viņam nebija izdevies iemantot nedz JL politiķu, nedz prezidentes V. Vīķes-Freibergas atbalstu. Gluži otrādi – abi pieminētie politiskie spēlētāji tolaik kļuva par galvenajiem bedres racējiem R. Černajam. To, ka R. Černajs jādabū ārā no valsts kontroliera krēsla, atklāti gan neviens nerunāja.
Pats R. Černajs 2004. gada nogales notikumus tagad atminas: "Mans pilnvaru termiņš gāja uz beigām. Repšes valdība mani negaidīti izbrāķēja amatam Eiropas Savienības Revīzijas palātā. Tūlīt pēc tam negaidīti konstatējām, ka bez Valsts kontroles ziņas frakcija Jaunais laiks iesniegusi labojumus Valsts kontroles likumā, nosakot Valsts kontroles amatpersonu pilnvaru termiņu samazinājumu no septiņiem uz četriem gadiem, kā arī ierobežojumus kandidēt atkārtoti. Tajā laikā Valsts kontroles likums bija sabalansēts un tas citām valstīm tika minēts par paraugu. Varēja jau mani arī neizvirzīt atkārtoti, bet kādēļ bija jābojā likums? Černajam par godu tika pieņemti likuma grozījumi, kuri viņam liedza tikt izvirzītam."
Stagnācijas apkarotāji?
Formāli kā galvenais arguments liegumam kandidēt uz trešo termiņu bija rūpes par valsts institūciju pārvaldes iekārtu demokratizāciju – vadošajos amatos esot jāstrādā ne ilgāk par diviem termiņiem. Pārlapojot 2004. gada 17. novembra Saeimas plenārsēdes stenogrammu, redzams, ka grozījumus Valsts kontroles likumā pirmajam lasījumam Juridiskās komisijas vārdā iesniedzis JL deputāts Edgars Jaunups. Motivējot grozījumu nepieciešamību, E. Jaunups skaidrojis, ka "likumprojekta mērķis ir nodrošināt to, lai Valsts kontroles darbībā tiktu nostiprināti vispārpieņemtie valsts pārvaldības principi". Viņš īpaši uzsvēris, ka "biežāka amatpersonu darbības ieņemamajā amatā pārvērtēšana sekmētu amatpersonu rīcības kvalitātes un atbildības palielināšanos, savukārt tiesības vienai personai ieņemt amatu tikai divus termiņus pēc kārtas novērstu iespējamo stagnāciju konkrētajā jomā".
Pēc E. Jaunupa uzstāšanās JL iesniedza priekšlikumu grozījumus pieņemt steidzamības kārtā, par ko deputāti bez diskusijām arī nobalsoja. Otrajā lasījumā grozījumi tika apstiprināti pat bez debatēm.
"Mani pārņem ķecerīga doma, ka mūsu valstī likumdošana vispār nepastāv, jo likumus var ļoti ātri izmainīt. Tagad jautājums par ģenerālprokurora amata termiņiem pat netiek diskutēts. Viss notiek diametrāli pretēji nekā toreiz," ar ironiju pauda R. Černajs.
Nepalīdz kompromitēt Lembergu
Vaicāts, ar ko viņš iemantojis V. Vīķes-Freibergas un JL politiķu nelabvēlību, R. Černajs atminējās, ka politiķu dusmas varētu būt izraisījusi Valsts kontroles "nespēja" radīt kompromitējošus materiālus par Ventspils mēru Aivaru Lembergu. "Reiz laikraksts Ventas Balss prasīja, kādi materiāli ir Valsts kontroles rīcībā par revīzijām Ventspils domē. Mēs atbildējām, ka mums katru gadu ir veiktas revīzijas un Ventspils domē nekādi finanšu pārkāpumi nav konstatēti. Bet tā arī bija. Pieļauju, ka Ventspils vēl joprojām ir viena no tām pašvaldībām, kurās finanšu uzskaites sistēma ir vislabāk sakārtota. Pēc tā gadījuma prokurors Edvīns Ziediņš man teica: "Kā tu sniedz tādu atbildi? Tu prokuratūrai esi pilnībā rokas izgriezis!" Nezinu, vai šis Valsts kontroles atzinums nepatika ģenerālprokuroram Jānim Maizītim, bet Ziediņš man skaidri un gaiši pateica, ka prokuratūrai tādi lēmumi neder. Tolaik mēs vērtējām arī valsts uzņēmuma Latvijas kuģniecība tankkuģu iegādes darījumus. Kamēr Latvijas kuģniecība bija valsts struktūra, tajā bija vieni no lielākajiem pārkāpumiem. Manījām, ka prokuratūra bija vairāk tā laika Latvijas kuģniecības vadības nekā mūsu Valsts kontroles pusē," atminējās R.Černajs.