Kreituss: Ja neesi pie varas, ar tevi vairs nerunā

Pratināšanā tā dēvētajā Lemberga prāvā savulaik populārais un ietekmīgais politiķis Aivars Guntis Kreituss skaidroja, ka tieksme nopelnīt nav nosodāma un tā piemīt arī politiķiem. Par nopelnīšanu esot jādomā pie varas esot, nevis pēc tam, kad ar tevi neviens vairs nerunā.

Uz ierasto tiesas sastāva priekšsēdētāja Borisa Geimana jautājumu visiem lieciniekiem «ko jūs varat liecināt tiesai sakarā ar šo lietu» A. G. Kreituss atbildēja: «Neko daudz nevaru liecināt, jo, pirmkārt, neslimoju ar atmiņas zudumiem, bet, ja man prasa, kas ir noticis pirms 16 vai 20 gadiem, nav viegli pateikt. Otra lieta – prokuratūrā biju izsaukts vairākas reizes. Tas jau bija pirms kādiem sešiem septiņiem gadiem. Ko man prasīja, to es pateicu. Tagad vēl ir pagājuši seši septiņi gadi, un es esmu pārsteigts, ka mani sauc tagad uz šejieni.»

Aizdevums vai noziegums

Ekspolitiķa pratināšana ilga vienu tiesas sēdes dienu. Prokuroru jautājumi liecināja par īpašu valsts apsūdzības interesi saskatīt noziegumu 1996. gada 12. jūnijā parakstītajos divos aizdevuma līgumos starp A. G. Kreitusu un kompānijām VentTK Company Ltd un Geit BV. Atbilštoši līgumiem katra kompānija A. G. Kreitusam aizdevusi 218 000 ASV dolāru. Prokurorus interesēja, vai šo aizņēmumu politiķim sagādājis Ventspils mērs Aivars Lembergs. A. G. Kreituss neslēpa, ka par vēlmi iegūt naudu konsultējies ar A. Lembergu, kurš ieteicis vērsties pie Ventspils tranzīta kompānijām. Sarunas par aizdevumiem un dokumentu parakstīšanu A. G. Kreituss kārtojis ar augšminēto kompāniju pārstāvi uzņēmēju Kristu Skuju. Vaicāts, kādam mērķim viņš šo naudu aizņēmies, A. G. Kreituss atbildēja, ka vēlējies nopelnīt: «Tolaik bija diezgan liela ažiotāža ap Komercbanku (Rīgas Komercbanku), kas pēc tam nonāca bēdīgā stāvoklī. Kādreiz tur padomes priekšsēdētājs bija Āboltiņš (Jānis Āboltiņš – pirmais Latvijas ekonomikas ministrs, vēlāk augstskolas Turība rektors). Bija tādas domas, ka akciju vērtība dikti celsies un tā banka ļoti attīstīsies. Un tad doma bija paņemt aizdevumu, tur ieguldīt, un akciju vērtība celtos un varētu labi nopelnīt. Nu, tāds parasts aprēķins. Protams, vēlāk ar Komercbanku mēs jau zinām, kā tur iznāca.»

Pelni, kamēr pie varas

Vaicāts, vai aizdevums bija saistīts ar pienākumu viņam kā valsts amatpersonai veikt kādas darbības aizdevēju labā, A. G. Kreituss atbildēja noliedzoši – par to pretim nekas netika prasīts. Viņš par aizņēmumu apņēmies maksāt procentus un par atmaksas kavējumiem soda naudas. Darījums veikts nevis skaidrā naudā, bet ar pārskaitījumiem bankas kontos.

Ekspolitiķis vēsturiskajam darījumam sniedza arī filosofisku skaidrojumu: «Ja tā skatās no godīguma pozīcijām, piemēram, mums, augstiem valstsvīriem, neviens procents bankā netiktu atlaists, ja ministru krēslos nesēdētu, ieskaitot visaugstāko (krēslu). Un arī es biju ministru krēslā. Domāju, tiem firmu vadītājiem, ja pateiks, vai nevar tur tam aizdot, viņi aizdeva. Ja es būtu bijis no ielas Aivars, tad man neviens to naudu neaizdotu. Nu, viss.»

Primstiesas izmeklēšanā A. G. Kreituss liecinājis, ka, esot valsts amatpersona, sapņojis iesaistīties naftas tranzītbiznesā un par šo jautājumu runājis ar A. Lembergu. «Visas sarunas ir bijušas par to, kā iesaistīties biznesā. Laikā, kad esi amatpersona, nekādu juridisku veidojumu taisīt jau nevar, bet kad vairs neesi amatpersona, neviens ar tevi nemaz negrib runāt,» teicis ekspolitiķis prokuroriem Ilgai Paeglei un Andim Mežsargam 2007. gadā. A. G. Kreituss pauda nožēlu, ka no iecerētā biznesa ar Komercbankas akcijām nekas prātīgs neesot sanācis. Aizņēmumu viņš atdevis, bet, tā kā Rīgas Komercbankas akcijas nokritušās līdz santīmiem, nekādu peļņu tā arī nav guvis.

Vaicāts, kādēļ par aizņēmumu nav runājis ar Aināru Gulbi, bet tieši ar A. Lembergu, A. G. Kreituss skaidroja, ka A. Gulbja kontrolē esošai SWH uzņēmumu grupai ap 1996. gadu iezīmējušās būtiskas finansiālās problēmas, turpretim visi zinājuši, ka ventspilnieki ir turīgi, bet turīgos Ventspilī, pēc A .G. Kreitusa domām, vislabāk pazinis A. Lembergs. Turklāt A. G. Kreituss labi pazinis arī pašu A. Lembergu: «Es Aivaru Lembergu pazīstu no Atmodas gadu sākuma, kopš pirmās Tautas frontes laikiem.»

Vaicāts par partiju finansēšanu, ekspolitiķis neslēpa, ka kopā ar partijas Saimnieks līderi Ziedoni Čeveru piedalījušies sarunās ar ventspilniekiem, taču šajās sarunās A. Lembergs neesot piedalījies: «Sarunas par partiju finansēšanu ir bijušas kopīgi ar Ventspils uzņēmējiem – Skoka kungu (Igoru Skoku, bijušo Ventspils nafta prezidentu) un Skujas kungu (uzņēmēju Kristu Skuju). Ir bijušas sarunas ar citiem vadošiem uzņēmējiem, kas arī bija spējīgi acīmredzot kaut kādā veidā finansēt.» A. G. Kreituss arī atgādināja, ka deviņdesmito gadu vidū partiju finansēšana no uzņēmumiem ar likumu nebija liegta un bijusi ierasta prakse.

Ietekmes formula

Vaicāts par A. Lemberga un A. Gulbja attiecībām, ekspolitiķis uzsvēra, ka deviņdesmito gadu sākumā «bija ļoti labas attiecības». Par to, kas deviņdesmito gadu vidū noticis, pēc A. G. Kreitusa vārdiem, starp abām ietekmīgām personām, viņš zinot tikai no lasītā presē. Vaicāts par A. Gulbja biznesa kraha cēloņiem, A. G. Kreituss skaidroja: «Lielie plāni varbūt sabruka vairāku ne no viņa vien atkarīgu iemeslu dēļ. Tas, kas bija iecerēts ar IT tehnoloģijām, netika novērtēts, kā, ieejot Eiropā, tas viss attīstīties, ka nebūs iespējams, tā kā bija ar Gobiņu (Jānis Gobiņš) sadarbība un ar Vācijas programmu taisīšanu. No Latvijas tie daži prāti tur nevienam īpaši nav vajadzīgi. Tur daži darbi bija ļoti veiksmīgi, un pēc tam, mēs domājam, vienkārši tos IT augstākos speciālistus tie vācieši vai citi pārpirka.»

Ekspolitiķis augstu novērtēja A. Gulbja ietekmes līmeni politikā: «SWH bija ļoti spēcīga kompānija, un es zinu, ka ar viņu (A. Gulbi) rēķinājās valdības vadītāji un bija tikšanās visādas, ne vienu reizi vien, tās ir visādi bijušas atainotas presē un televīzijā. Gulbim kādu brīdi bija augsts SWH lidojums, bet SWH lidojums neiznāca tīri dēļ Eiropas situācijas nenovērtēšanas un dēļ tā, ka Latvijas bāliņi nebūs tie, kas tur Eiropā kaut ko briesmīgi diktēs, ka Eiropa vienkārši var viņus pārpirkt. Nu, tā tas viss arī puslīdz beidzās.»

A. G. Kreituss atzina, ka politiskā ietekme ir subjektīvs jēdziens, taču viņš būtu gatavs radīt formulu, kura pēc noteiktiem objektīviem kritērijiem ļautu ietekmi izmērīt.

Vaicāts, kā viņš vērtē to, ka pirmais Latvijas premjers pēc neatkarības atgūšanas Ivars Godmanis pēc premjerēšanas tika pieņemts darbā par SWH viceprezidentu, un vai šāds pavērsiens nav saistāms ar A. Gulbja politisko ietekmi, ekspolitiķis atbildēja: «Mēs varam dažādi uz to skatīties, bet es domāju, ka tā ir pareiza premjera novērtēšana. Tas nozīmē, ka premjers nav sēdējis tikai tāpat vien, kā dažs sēž varbūt šodien. Premjers bija ļoti aktīvs, visur ņēma dalību, viņu pareizi novērtēja, un pateicība par to, ko viņš ir darījis.»

Savukārt vaicāts par to, vai pazīst Ventspils uzņēmēju Uldi Pumpuru, A. G. Kreituss atbildēja lakoniski: «Uldis Pumpurs – es viņu personīgi pazīstu. Es dzeru Užavas alu.».