Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veic korupcijas risku analīzi veselības aprūpes sistēmā, vērtējot to vairākos aspektos, Neatkarīgajai pastāstīja KNAB speciālists Andris Vitenburgs.
KNAB ieinteresējis, kā notiek ārstniecības iestāžu personāla sadarbība ar pacientiem, ar piegādātājiem publiskajos iepirkumos, kā arī – kādas ir ārstniecības iestāžu personāla un medikamentu, medicīnas iekārtu ražotāju un izplatītāju attiecības. KNAB atzinis, ka visās šajās jomās Latvijas medicīnas sistēmā ir problēmas un, lai gan no visiem 13 kriminālprocesiem, kurus šogad uzsācis birojs, neviens nav tieši saistībā ar veselības aprūpi, iedzīvotāji pašlaik visvairāk ar korupciju saskaras tieši veselības aprūpē. Par to liecina arī iedzīvotāju aptauja.
Viena no pašreiz aktuālākajām problēmām ir korupcija veselības nozarē. Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē KNAB priekšnieks Jaroslavs Strelčenoks deputātiem atzinis, ka administratīvā korupcija Latvijā ir plaši izplatīta tikai vienā sektorā – tieši veselības aprūpes pakalpojumos. Turklāt veselības jomā izplatīta ir ne tikai administratīvā, bet arī situatīvā korupcija. Korupcija novērojama veselības aprūpes iestāžu iepirkumos, kā arī ārsta un pacienta attiecībās un amatpersonas vai ārsta attiecībās saistībā ar zāļu izplatīšanu.
Iespējams, daudziem nav skaidrs, ko nozīmē administratīvā korupcija. KNAB skaidro, ka apzīmējumu «administratīvā korupcija» attiecina uz likumu un noteikumu neievērošanu, tīšu pārkāpšanu vai neatbilstošu piemērošanu, ko veic valsts un pašvaldību institūciju darbinieki, lai gūtu personisku labumu sev un radītu priekšrocības dažām personām, personu grupām vai uzņēmumiem apmaiņā pret prettiesiskiem labumiem, tātad kukuļiem.
A. Vitenburgs norāda, ka galvenokārt administratīvā korupcija ir saistīta ar iedzīvotāju ikdienas jautājumu risināšanu un parasti notiek personiskās saskarsmes līmenī ar dažādu institūciju pārstāvjiem, piemēram, publisko pakalpojumu sniegšana, izziņu, atļauju, sertifikātu izsniegšana. «Šajā līmenī sabiedrība gūst sākotnējo priekšstatu par korupciju un vēlāk pēc šiem gūtajiem iespaidiem vērtē korupcijas izplatību citās jomās un valstī kopumā,» saka A. Vitenburgs.
«Salīdzinoši augstais korupcijas izplatības līmenis pacientu saskarsmē ar veselības aprūpes sistēmu, iespējams, ir būtiskākais cēlonis tam, ka Latvijas sabiedrība atzīst, ka valstī kopumā korupcija ir plaši izplatīta parādība.»
Neziņa veicina neoficiālos maksājumus
Tieši veselības aprūpes jomā ar administratīvo korupciju jāsaprot ārstu un pacientu attiecības, kurās bieži pastāv iedzīvotāju neizpratne par saņemamo pakalpojumu klāstu, kas pieejams neatkarīgi no pacienta iespējamajiem maksājumiem. «Iespējams, nezināšana par saņemamo pakalpojumu apmaksas kārtību, publiskajā telpā apspriestais par mediķu atalgojumu veicina pacientiem vēlmi veikt neoficiālus maksājumus par vajadzīgajām procedūrām, pakalpojumiem, to kvalitāti, kā arī laipnu attieksmi,» secina A. Vitenburgs.
Par to, ka korupcija ir plaši izplatīta veselības aprūpē, liecina KNAB saņemtās sūdzības un iesniegumi, izmeklētās krimināllietas un veiktās pārbaudes. Arī iedzīvotāju aptauju rezultāti par sabiedrības saskarsmi ar korupciju veselības aprūpes jomā – neoficiālos maksājumus veicis un dāvanas izmantojis joprojām liels skaits pacientu, proti, trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju. Arī KNAB prakse liecina – izmeklētajās krimināllietās līdz 2011. gadam kopumā notiesātas 12 veselības aprūpes un medicīnas iestāžu amatpersonas un darbinieki, tas ir septiņi procenti no visām notiesātajām personām KNAB izmeklētajās krimināllietās (sešiem piemērota brīvības atņemšana nosacīti, četriem – naudas sods, diviem – piespiedu darbs).
Korupcijai slēpts raksturs
Veselības aprūpē runā arī par situatīvo korupciju. A. Vitenburgs skaidro, ka tā ir kādas konkrētas situācijas, kad tiek izmantoti neoficiāli maksājumi, iniciatīva piedāvāt, dot, pieņemt vai pieprasīt var būt izrādīta no jebkuras ieinteresētās puses. «Respektīvi, tās nav sistēmiskas un regulāras prettiesiskas darbības, kas būtu veiktas mērķtiecīgi vai ilgākā laika posmā, bet situatīvās korupcijas gadījumi – ātrs un drošs risinājums saņemt nepieciešamo pakalpojumu, izmantojot neoficiālus maksājumus vai kādus citus labumus,» skaidro KNAB speciālists.
Runājot par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpes jomā, jāņem vērā arī vēl viens papildu faktors – psiholoģiskie aspekti pacientu un ārstu attiecībās. KNAB pieredze liecina, ka ar sūdzībām un iesniegumiem vēršas pacienti, kuri nav apmierināti ar ārstēšanu vai attieksmi, bet labvēlīga iznākuma gadījumā ne viena no ieinteresētajām pusēm neziņo, līdz ar to šādās situācijās parādās koruptīvu darbību slēptais raksturs.
Šogad nav uzsākti procesi
Šāgada piecos mēnešos KNAB uzsācis 13 kriminālprocesus, taču saistībā ar iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem veselības aprūpes jomā nav ierosināta neviena lieta, tiesa, turpinās izmeklēšana vairākos KNAB lietvedībā esošajos kriminālprocesos, kuru ietvaros tiek vērtēti iespējamie noziedzīgie nodarījumi ilgstošā laika posmā. Neatkarīgā rakstīja, ka KNAB P. Stradiņa slimnīcas lietu novirzījis Valsts policijai. A. Vitenburgs skaidro: KNAB secināja, ka slimnīcas amatpersonu rīcībā saistībā ar finanšu līdzekļu izlietošanu un uzskaiti, iespējams, ir saskatāmas noziedzīgu nodarījumu pazīmes, taču tajā nav saskatāmas korupcijas rakstura darbības. Tāpēc Veselības ministrijas iesniegums nosūtīts izvērtēšanai policijai.
KNAB rīcībā ir arī informācija par korupcijas gadījumiem starp ārstiem un farmācijas nozares pārstāvjiem. Notiek situācijas izpēte.