Šogad pieķerti 87 autovadītāji-kukuļdevēji

© Valsts policija

Ceļu satiksme ir tā joma, kurā policijas darbinieki ar iedzīvotājiem ikdienā sastopas visbiežāk, līdz ar to potenciāli pastāv augstāks korupcijas riska līmenis. Tādēļ korupcijas riska izskaušana ceļu satiksmē ir viena no Valsts policijas prioritātēm, informē Valsts policija.

Līdz šā gada 1.jūnijam ceļu uzraudzības jomā kopumā fiksēti 87 kukuļdošanas gadījumi. Tāpat, veicot sistemātisku darbu ar mērķi atklāt policistus, kuri varētu būt saistīti ar koruptīvām darbībām, līdz šā gada 1.jūnijam par kukuļņemšanu aizturēti četri Ceļu policijas darbinieki.

Valsts policija arī turpmāk cīņā ar korupciju uz ceļa pastiprinātu uzmanību pievērsīs gan policistiem, kas ņem kukuļus, gan autovadītājiem, kas dod kukuļus. Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem likumā paredzēta kriminālatbildība.

Kukuļa došana valsts amatpersonai, lai tā izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs saskaņā ar Krimināllikuma 323. panta 1. daļu sodāma ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt divdesmit minimālajām mēnešalgām. Savukārt pēc Krimināllikuma 323.panta 1.daļas par kukuļņemšanu piemērojamais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais