Drošības policija (DP) jau kopš 2013.gada izmeklē kriminālprocesu, kurā tiek noskaidrots, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar aviokompānijas "airBaltic" ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.
Lai arī pērn februārī DP publiski paziņoja, ka tā ir noskaidrojusi, no kuras iestādes nopludināts dokuments, taču to neatklāja. Arī tagad DP komentāros ir skopa un vien aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd kriminālprocesā aizdomās turētā statuss nevienam nav piemērots un izmeklēšana turpinās.
Ņemot vērā, ka specdienesti pārbaudāmajām personām nav tiesīgi atklāt iemeslus, kāpēc tiek atteikta pielaide valsts noslēpumam, oficiāli nekad nebūs zināms, vai šī dokumenta nopludināšana, iespējams, varētu būt saistīta ar to, kāpēc atņemta pielaide vairākām VK amatpersonām un bijušajam Tieslietu ministrijas valsts sekretāram Mārtiņam Lazdovskim. 2013.gada nogalē DP gan paziņoja, ka tā lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai VK nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi.
Publiski jau zināms, ka SAB pielaidi aprīlī anulēja VK direktorei Elitai Dreimanei. Viņa šonedēļ mikroblogošanas vietnē "twitter" paziņojusi, ka cerot uz visaptverošu Ģenerālprokuratūras pārbaudi arī viņas kolēģu - četru augsti kvalificētu VK ekspertu - atņemto pielaižu lietās.
LETA jau ziņoja, ka izmeklējot, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca VK sagatavotais dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība saistībā ar Flika prasību pret valsti, DP ir pratinājusi arī vairākus Tieslietu ministrijas (TM) darbiniekus, tostarp toreizējo TM valsts sekretāru Lazdovski. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" arī vēstīja, ka kriminālprocesā kratīšanas veiktas Dreimanes palīga Ivara Mēkona darbavietā un mājās.
Saistībā ar šo kriminālprocesu DP bija veikusi dažādas izmeklēšanas darbības arī Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā. Latvijas Televīzijas žurnāliste Madara Līcīte iepriekš Latvijas Radio stāstīja, ka viņu aicināja uz sarunu DP izmeklētājs, un tad viņu "nostādīja fakta priekšā, izvilka divus dokumentus" - vienu par konfrontāciju sākšanu, šķiet, ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), otru - par dokumentu izņemšanu dzīvesvietā vai darba vietā.
Latvijas Radio iepriekš vēstīja, ka policiju neinteresēja tikai noplūdušais atzinums par iespējamo kompensāciju Flikam. Kratīšanas pie Mēkona notikušas saistībā ar citu investīciju strīdu. VK aģentūra LETA noskaidroja, ka Mēkonam pagājušā gada nogalē nav pagarināta pielaide valsts noslēpumam.
Dreimane ir solījusi pārsūdzēt ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram SAB lēmumu par pielaides anulēšanu. Lazdovskis nesen pielaidi zaudējis, jau atrazdamies Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra amatā. Arī viņš par SAB lēmumu sūdzējās Kalnmeieram, taču aģentūrai LETA nevēlējās atklāt, kādu atbildi sniedzis ģenerālprokurors.
2013.gada 23.septembrī Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma" ziņoja, - VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu (21,34-22,77 miljonu eiro) kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. "Panorāmas" rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Fliks 2013.gadā jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.
Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar "Panorāmas" rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju Flikam.
2013.gada 24.septembrī VK paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Mēkons žurnālistiem iepriekš pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt VK viedokli.
Premjerministre Laimdota Straujuma šonedēļ paziņoja, ka VK darbinieki vairākkārt nopludinājuši klasificētu informāciju. Viņa LNT paziņoja, ka jau Dombrovska valdības laikā dažādās interneta vietnēs parādījušās klasificētu dokumentu kopijas. Straujuma nevarēja pateikt, vai dokumentus nopludinājusi Dreimane vai kāds cits VK darbinieks.
Šonedēļ VK struktūrvienību vadītāji atklātā vēstulē Straujumai noraidījuši publiski izskanējušos nepatiesos apgalvojumus par iestādes darbinieku it kā vairākkārt nopludināto klasificēto informāciju.