Kopš 21.maija Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības rīkotā piketa ir savākti 12 087 izglītības nozares darbinieku paraksti par uzticības zaudēšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV), aģentūru LETA informēja LIZDA.
Pāreja uz izglītību valsts valodā jeb "Vienotās skolas" ieviešana pagājušajā mācību gadā noritējusi "optimāli", bet latviešu valodas zināšanas visstraujāk apguvuši bērni pirmsskolās un sākumskolās, tāds secinājums ceturtdien izskanēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā konferencē "Ceļā uz Vienotu skolu".
Starptautiskajā reitingā "Times Higher Education Impact Rankings 2024" vairākām Latvijas augstskolām turpina kristies rādītāji ilgtspējas jomā, salīdzinot ar 2023.gadu, liecina "Times Higher Education" tīmekļa vietnē publicētā informācija.
Skolēnu vecāki, kuru atvases apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, līdz 21.jūnijam vēl var rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, informē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) sagatavot aprēķinus, cik izmaksātu 300 eiro ikmēneša stipendiju izmaksāšana visiem pedagoga profesijā studējošajiem.
Tiesībsargs vērsies pie Ministru prezidentes Evikas Siliņas, aicinot steidzami rast risinājumu un izsniegt vidusskolas centralizēto eksāmenu sertifikātus skolēniem, kuri vērsušies Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) vai Valsts izglītības satura centrā (VISC) ar pamatotu lūgumu saņemt dokumentu ātrāk, nekā VISC to ir plānojis izsniegt. Administratīvas un tehniskas grūtības nevar būt šķērslis tiesību uz izglītību nodrošināšanai.
Islāmistu teroristu uzbrukumu draudi Vācijā ir pašlaik ir ievērojami augstāki nekā iepriekšējos gados, daļēji arī Gazas joslas kara dēļ, brīdina Vācijas iekšējās izlūkošanas dienests.
Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) varētu sadarboties ar Vāciju militārās medicīnas un pētniecības jomā, aģentūru LETA informēja RSU, atsaucoties uz universitātes vadības tikšanos ar Vācijas vēstnieku Latvijā Kristianu Heltu.
Jautājums par mācību gada pagarināšanu dažiem politiķiem kļuvis aktuāls, ilgtermiņā vērtējot drošības situāciju Latvijā. Pagarinājuma iespēju valsts aizsardzības mācības (VAM) ietvaros izsaka viens otrs militārais analītiķis, un tā mērķis ir: iesaistīt jauniešus arvien nopietnākās apmācībās. LTV raidījumā “Šodienas jautājums” aizsardzības ministrs Andris Sprūds gan neizrādīja gatavību tūdaļ lemt par mācību gada pagarināšanu, sak, nogaidīsim un izvērtēsim.
Kāda tad bija skolotāju protesta galvenā sāpe un kāds tai ir risinājums, kā virzās skolu tīkla sakārtošanas process, kādas pārmaiņas nesīs jaunais mācību gads, kādi izaicinājumi ir pārejā uz mācībām tikai valsts valodā un vai, atsakoties skolās no krievu valodas, neiecērtam paši sev kājā – uz šiem jautājumiem atbildes sniedz izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti trešdien pauda bažas, vai laikus tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā, kas noteiks obligātu prasību visiem Ukrainas bēgļu bērniem apmeklēt Latvijas izglītības iestādes no nākamā mācību gada.
Tiesībsarga birojs aicina vecākus piedalīties aptaujā, pastāstot par to, cik agri no rītiem ceļas skolēni, lai laikus nokļūtu uz pirmajām norisēm skolās, informē birojs.
Pēdējos trīs gados Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) nav saņēmusi nevienu signālu, kas norādītu, ka krievu valodas nezināšana traucētu studējošajiem sekmīgi nokārtot pārbaudījumus, informē universitāte.
“360TV ZIŅneši” turpina rubriku “Dzīvības ABC”, kurā sadarbībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu izglīto par pirmo palīdzību kritiskās situācijās.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) iniciatīvu par neuzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV) līdz šim parakstījuši 7014 cilvēku, aģentūru LETA informēja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Šā gada 22. maijā stājas spēkā grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem, kuri apgūst vispārējo pamatizglītības programmu, jau šogad rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Iesniegums par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves skolēna vecākiem jāiesniedz izglītības iestādei rakstveidā līdz 21. jūnijam.
"Pakalpojums ir limitēts un uz vienu bērnu izmaksas ir 7000 eiro," TV24 raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" stāsta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.
Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projektā "She Rebuilds the World" jeb "Viņa pārveido pasauli" pašmāju eksperti apmācījuši Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, aģentūru LETA informēja biedrības "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" ("#esiLV") pārstāve Zane Pudule.
No nākamā mācību gada Ogres Valsts ģimnāzijā īstenos jaunu interešu izglītības programmu, kurā skolēni varēs apgūt dronu būvēšanu un pilotēšanu, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.