Kā mazākumtautību izglītības iestādēs noritēja pāreja uz mācībām latviešu valodā?

Lielākajā daļā kādreizējo mazākumtautību izglītības iestāžu pāreja uz mācībām latviešu valodā jeb "vienotās skolas" ieviešanā paveikta labi vai ļoti labi, šodien Rīgas pašvaldības organizētajā forumā "Vienota skola - vienota valoda" apgalvoja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta vecākā eksperte Aija Krečka.

Kopumā projektā iesaistīta 301 mazākumtautību izglītības iestāde, visvairāk - no Rīgas.

Pāreju uz mācībām valsts valodā 2024./2025.mācību gadā Rīgā īsteno 44 skolas, kurās mācās 17 558 izglītojamie 1.,2.,4.,5.,7. un 8.klašu grupās. To vidū ir skolas, kas īsteno gan mazākumtautību pamatizglītības programmas, gan latviešu valodas apmācības pamatizglītības programmas.

Šī mācību gada sešu mēnešu izvērtējums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, izglītības iestāžu pārmaiņu vadības kvalitāte ir uzlabojusies, jo 88% iesaistītās iestādes saņēmušas kvalitātes vērtējumu "labi" vai "ļoti labi".

IZM otrā pārmaiņu ieviešanas gada novērojumi liecina, ka 7% gadījumu izglītojamie spējuši atbilstoši komunicēt latviešu valodā, bet 29% gadījumu komunikācijas prasmes bijušas zemākas, nekā būtu sagaidāms, pāreju uz vienotu skolu īstenojot otro gadu.

IZM ieskatā, pedagogiem mācību stundās vairāk vajadzētu pāru vai grupu darbā veicināt latviešu valodas veiksmīgāku lietojumu un apguvi. UNESCO Globālās izglītības ziņojuma monitoringa novērojumi liecina, ka 40% novēroto stundu ir izteikta "pedagogcentrēta" pieeja, kas traucē audzēkņiem aktīvi iesaistīties mācību stundas norisē.

Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodiķe Linda Krastiņa pauda viedokli, ka veiksmīgai "vienotās skolas" īstenošanai visiem skolotājiem jābūt latviešu valodas skolotājiem, tāpēc LVA izstrādājusi un turpina veidot metodiskos materiālus dažādu mācību priekšmetu satura apguvei, kas integrēta ar latviešu valodas prasmes pilnveidi.

Savukārt Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes Vispārējas izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa norādīja, ka svarīgi veidot kopīgu izpratni par pāreju uz mācībām valsts valodā komunikācijā ar skolēniem, skolēnu vecākiem un pedagogiem. Šī mērķa sasniegšanai tiek sniegts metodiskais atbalsts skolu vadības komandām, piedāvājot metodisko atbalstu, konsultācijas, seminārus, meistarklases un citus pasākumus.

Valsts valodas prasmes līmenis pirmo klašu skolēnu vidū ir dažāds, nereti veiksmīgu valodas adaptācijas pasākumu īstenošana izglītības iestādēs rezultējusies ar "veiksmes stāstiem", pauda Pēterkopa.

Īpaši būtiski identificēt tos pedagogus, kuriem nepieciešami kursi latviešu valodas prasmes pilnveidei, lai turpmākajā nākotnē Valsts valodas centra (VVC) pārbaudēs vairs netiktu atstādināts neviens pedagogs.

VVC dati liecina, ka šī mācību gada laikā atstādināti 34 pedagogi no deviņām izglītības iestādēm, tostarp pieci no tiem darba attiecības atjaunojuši vai pieteikušies atkārtotai novērtēšanai.

Salīdzinoši 2023./2024.mācību gadā tika atstādināts 51 pedagogs, un no tiem darba attiecības atjaunoja vai atkārtotai izvērtēšanai pieteicās četri.