Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu to apgūst no 6-9 gadu vecuma, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums "Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012". Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.
Eurydice ziņojums apstiprina, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.
Valsts izglītības satura centra speciāliste Rita Kursīte komentē: "Lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien atpaliekam no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzinām vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi. Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012.mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2.klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina."
Eurydice ziņojumā uzsvērts, ka arvien vairāk skolēnu pašlaik vismaz vienu gadu obligātās izglītības laikā apgūst divas valodas. 2009./2010.mācību gadā vidēji 60,8 % no pamatskolas skolēniem apguva divas vai vairākas svešvalodas - salīdzinājumā ar 2004./2005. mācību gadu šis skaitlis ir pieaudzis par 14,1 %. Šajā pašā laika posmā tādu sākumskolas skolēnu īpatsvars, kuri neapgūst nevienu svešvalodu, ir samazinājies no 32,5 % līdz 21,8 %.
Ziņojums atklāj, ka tikai dažās valstīs topošo valodu skolotāju pienākums ir pavadīt noteiktu laika posmu ārzemēs, apgūstot svešvalodu attiecīgās valodas vidē. Tikai 53,8 % no svešvalodu skolotājiem, kuri piedalījās nesen publicētā aptaujā par valodu prasmi, norādīja, ka ir vairāk nekā mēnesi studējuši valstī, kuras valodu māca. Šie konstatējumi liek jautāt, vai skolotāju apmācībā valodas lietošanas praktiskā pieredze būtu jāuzskata par kvalitātes kritēriju.
R.Kursīte atzīmē: "Latvijā nav stingru prasību, ka pedagogam svešvalodu zināšanas jāpapildina ārzemēs. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc daļai pedagogu valodas zināšanas nav pietiekami augstā līmenī. To varam vērot skolotāju tālākizglītības kursos - ir pedagogi, kuri nespēj sekot līdzi kursu norisei un pildīt kursu laikā veicamos uzdevumus."