Īstenojot mācību satura reformu, nopietni jādomā par pedagogiem domātām apmācībām kvalifikācijas celšanai un iepazīstināšanai ar daudzveidīgajām mācīšanas metodēm, uzskata Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Vanaga aģentūrai LETA sacīja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas un Valsts izglītības satura centra (VISC) prezentētais jaunais mācību saturs joprojām rada virkni praktisku jautājumu. Vanaga atzina, ka galvenie riski, kas saistīti ar jaunā satura ieviešanu, ir ierobežotais laiks, pedagogu sagatavotība un atbilstošu mācību līdzekļu trūkums.
"Paliek sajūta, ka, ja tiek realizēta ideja, laika trūkums tomēr jūtams. Ļoti daudzas skolas jau strādā pēc šāda kompetenču satura - viņi tagad gūst akceptu, ka dara pareizi. Bet prāts nemierīgs par to, ka vairāk jāpievērš uzmanība pedagogu apmācībai, stāstot par metožu daudzveidību. Nebija sadzirdams par to, kā aizklauvēsies līdz katram skolotājam. Skolotāju faktors nav pietiekami novērtēts," secināja Vanaga.
Viņasprāt, jaunā satura koncepcijā noteiktā prasība skolotājiem savstarpēji sadarboties, kopīgi plānojot mācību procesu, pedagogiem prasīs daudz laika, turklāt, ja tas būs jādara esošās slodzes kontekstā, varētu sanākt, ka "viss tas paliks kā brīvprātīgs darbs".
"Vai ir padomāts, pa kuru laiku to skolotāji īstenos? Vai slodzē ir ieplānots laiks gatavošanās procesam? Negribētos, lai šāda ideja tiktu realizēta uz skolotāju brīvprātības pamata. Tam jābūt slodzē, par to ir jāsamaksā. Tāpat nevar būt tā, ka 6000 pedagogiem ir nodrošinātas apmācības, bet citiem būs jādomā, kā iepazīties ar jauno saturu un tā īstenošanu. Tam jābūt koordinētam no augšas," teica Vanaga.
Arodbiedrības vadītāja solīja uzrunāt dalīborganizāciju priekšsēdētājus, lai viņi aktīvi sadarbotos ar pilotprojektā iesaistītajām skolām, turklāt LIZDA aicināja VISC piedalīties tās padomes sēdē 20.septembrī, lai uzklausītu jaunāko informāciju par jauno mācību saturu un tā ieviešanu.
Jauno mācību saturu plānots pakāpeniski ieviest, sākot ar 2018.gada 1.septembri.