Tuvojoties nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, valdošās koalīcijas partijas opozīcijā esošajai Saskaņai, pieņemot budžetu pavadošo likumprojektu paketi, pasniegušas lielisku dāvanu priekšvēlēšanu kampaņai. Par spīti dažu kolēģu iebildumiem, pieņemti grozījumi Izglītības likumā, kas atvieglos valstij nelojālu pedagogu atbrīvošanu no darba. Saskaņa sola vēl šogad pret šo normu vērsties Satversmes tiesā.
Saskaņā ar Saeimas vairākuma atbalstīto likumprojektu darba devējam būs tiesības nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja tiek konstatēts, ka persona nav lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei vai nepilda, pārkāpj savu pedagoga pienākumu.
Personīga atriebība?
Šis ierosinājums likumsakarīgi pievērsa Saskaņas deputātu uzmanību, kuras pārstāvji uzskata, ka Vienotību pārstāvošā Kārļa Šadurska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tos izstrādājusi, lai vērstos pret konkrētiem krievvalodīgajiem pedagogiem.
«Šadurska kungs iesniedzis priekšlikumu, lai atriebtos un atlaistu skolotāju, kurš izveidoja dziesmu par Melno Kārli, kas lidinās virs mūsu galvām. Tas ir kauns, ka ministrs, pārstāvot veselu nozari, nāk un mēģina izmantot regulējumu, lai atriebtos cilvēkam, kas uztaisīja dziesmiņu par to, kā ministrs vērsās pret krievu skolām,» iepriekš no tribīnes atskaņodams dziesmas fragmentu, ko izmantoja 2000. gada sākumā, kad K. Šadurskis pirmo reizi bija izglītības un zinātnes ministrs, teica Andrejs Elksniņš. Viņa pieminētais pedagogs ir Rīgas 40. vidusskolas pedagogs Vladislavs Rafaļskis, kas publiski paziņojis, ka ir nelojāls šai valstij.
Savukārt Ņikita Ņikiforovs ministrijas virzītos grozījumus salīdzināja ar kārtību fašistiskajā Vācijā, kad skolotājiem bija jāapliecina sava uzticība Nacionālsociālistiskajai vācu strādnieku partijai.
Vairāki deputāti arī norādīja, ka Izglītības likumam nevajadzētu atrasties budžetu pavadošo likumu paketē, jo tas nav saistīts ar saimniecisko gadu. «Kādā veidā mēs ietaupīsim līdzekļus budžetā ar šo?» retoriski jautāja Ņ. Ņikiforovs.
Satversmes tiesa
K. Šadurskis, atbildot uz pārmetumiem, atgādināja, ka saistība ar budžetu esot - 244 000 eiro, kas būs nepieciešami Izglītības kvalitātes valsts dienesta kapacitātes stiprināšanai. Šis paziņojums opozīcijai gan deva iespēju paust bažas - tas liecinot, ka ministram jau ir zināms konkrēts skaits atlaižamo deputātu.
«Mēs zinām par Latvijai nelojālu 40. vidusskolas skolotāju, kurš joprojām turpina strādāt šajā izglītības iestādē. Man ir zināmi vēl daži, kas publiski nav izskanējuši, nelojalitātes gadījumi, kad likums ir izrādījies bezspēcīgs,» norādot, ka šādam apgalvojumam varētu būt taisnība, teica K. Šadurskis.
Neraugoties uz asajiem Saskaņas iebildumiem, vairākums parlamentāriešu šo likumprojektu apstiprināja. Uzreiz pēc tā Saskaņas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs Neatkarīgajai apliecināja, ka partija vēl šā gada laikā vērsīsies Satversmes tiesā, lai tā atzīst šo normu par Satversmei neatbilstošu. Un nav šaubu, ka šis process būs ļoti pateicīgs instruments Saskaņas vēlētāju mobilizēšanai.
Radīts brāķis
Jautāts, vai Vienotība nedomā, ka devusi politiskajiem konkurentiem spēcīgu ieroci priekšvēlēšanu cīņām, partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns atgādināja, ka sabiedrība bija neapmierināta, kad IZM nespēja vērsties pret nelojālo pedagogu. «Kad mēs neko nevaram izdarīt, sabiedrība ir neapmierināta, bet, kad mēs kaut ko darām, tā atkal ir neapmierināta. Tagad mums būs instruments, ar kuru vērsties pret šādiem pedagogiem,» saka E. Smiltēns.
Šis likumprojekts kārtējo reizi izgaismoja arī Vienotībā esošo viedokļu dažādību, kas pavisam nesen partijā bija radījusi nopietnu krīzi. Proti, pret likuma apstiprināšanu steidzamības kārtā iebilda Ilze Viņķele un citi savulaik par Vienotības liberālā spārna pārstāvjiem dēvētie deputāti.
I. Viņķele nenoliedz, ka šāds likums ir nepieciešams, taču ir pārliecināta, ka tā izstrādāšanas process ir sasteigts un likums ir nekvalitatīvs. Pēc viņas domām, likumprojektu vajag izstrādāt ilgstošā dialogā ar sabiedrību un pedagogiem.