Jūrmalas domes deputāts Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme") lūdzis ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru apturēt sanatorijas "Ķemeri" izsoli un uzsākt izmeklēšanu par valstij nodarītiem zaudējumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais deputāta iesniegums Kalnmeieram.
Iesniegumā rakstīts, ka 1998.gadā Privatizācijas aģentūras rīkotajā izsolē valsts uzņēmumu sanatoriju ''Ķemeri'' iegādājās kompānija "Ominasis Italia S.R.L.", bet valsts kontrole tajā pašā gadā atzinusi, ka valsts uzņēmumam "Ķemeri" privatizācijai nav likumīga pamata, jo privatizācijas objektam nav nostiprinātās valsts īpašuma tiesības. Par to informēts toreizējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš un Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Ančānam radušies vairāki jautājumi, proti, kā varēja piekrist, ka Privatizācijas aģentūra atdod sanatoriju minētajai kompānijai ar nosacījumu, ka piecos gados tajā jāiegulda10 miljoni latu, ja "Ominasis Italia S.R.L." bankas kontā Itālijā bijuši tikai 6700 latu. Ančāns arī nesaprotot, kā varēja atzīt privatizāciju par pabeigtu, ja netika izpildīti galvenie privatizācijas nosacījumi - piecos gados ieguldīt 10 miljonus latu un pēc ēkas remonta nodrošināt iepriekšējo funkciju piecus gadus.
Tāpat deputātam radies jautājums, kā var izskaidrot, ka neesot ņemts vērā Valsts kontroles kolēģijas 1998.gada lēmums, ka šī privatizācija nav likumīga. Viņu arī izbrīna tas, kādā veidā sanatorijas privatizētāja īpašumā ir nonākusi arī zeme, un tas, kāpēc Valsts kontroles atzinumam nav rezultāta.
Jūrmalas pašvaldības deputāti šogad 17.septembrī domes sēdē vienbalsīgi nolēma ierosināt Ķemeru sanatorijas ēkas un 12 zemesgabalu, uz kuriem atrodas minerālūdeņu dziļurbumi, atsavināšanu. Jūrmalas dome jau nolēmusi lūgt valdību ierosināt Ķemeru vēsturiskās kūrorta poliklīnikas atsavināšanu un nosūtījusi attiecīgu vēstuli Ministru kabinetam.
Kā ziņots, sanatorijas īpašnieku parādu dēļ sanatorija drīzumā nonāks izsolē - Jūrmalas pilsētas izpilddirektors Valdis Vītoliņš aģentūrai LETA norādīja, ka sanatorijas pašreizējiem īpašniekiem SIA "Ominasis Latvija" ir saistības pret pašvaldību un kreditoriem, tāpēc tiesu izpildītājs izsludinās sanatorijas izsoli. Konkrēts izsoles termiņš nav zināms, bet, iespējams, tā varētu notikt ap 2013.gada janvāri.
Ķemeru viesnīcas sākuma cena janvārī plānotajā izsolē varētu būt atbilstoša parādu summai, kādu tās īpašniekam aprēķinājusi banka - pieci miljoni latu, iepriekš informēja Vides un reģionālās attīstības ministrijas Juridiskā departamenta direktors Mārtiņš Brencis.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, sanatorijas privatizācijas process ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Sanatorijas privatizācijas noteikumi pieņemti 1995.gadā, un tie paredzēja, ka desmit gadus no "Ķemeru" ēkas nodošanas ekspluatācijā jāsaglabā objekta darbības profils - kūrorta ārstnieciski profilaktiskā darbība, rehabilitācija, medicīniskie un atpūtas pakalpojumi.
2010.gada septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar SIA "Ominasis Latvija", bet jau pērn augustā no tā vienpusēji atkāpās, jo uzņēmums nepildīja neskaitāmos solījumus pabeigt sanatorijas rekonstrukciju.
Latvijas oficiālajā tūrisma portālā "latvia.travel" norādīts, ka Ķemeru viesnīca celta pēc izcilā vācbaltu izcelsmes latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta un ir viena no lielākajām būvēm Latvijas brīvvalsts laikā. Ēka pabeigta 1936.gadā, un stilistiski viesnīca ir spilgts neoklasicisma paraugs Latvijas arhitektūrā, kas sava baltā, majestātiskā veidola dēļ tautā tikusi sirsnīgi dēvēta par Balto kuģi.
Viesnīcā bija vairāk nekā 100 vietu, kas deva iespēju Ķemeru kūrortam piedāvāt ārstnieciskos pakalpojumus ne tikai sezonas laikā, bet visu gadu. 30.gadu beigās Ķemeri kļuva par nozīmīgu balneoloģiskās ārstniecības centru Eiropā. Padomju laikā viesnīcā ierīkoja sanatoriju "Ķemeri" ar 300 vietām. Tā bija kūrorta galvenā dziedinātava, kur izmantoja modernu medicīnisko aparatūru un jaunākās ārstniecības metodes.
Celtnes noformējumā bagātīgi izmantoti klasicisma arhitektūras elementi - kolonnas, balustrādes, pilastri un dzegas. Efektīvais novietojums ainavu parkā un monolītais veidojums rada pils iespaidu. Līdz mūsdienām par Latvijas valsts līdzekļiem celtās viesnīcas iekštelpās daļēji saglabājies 30.gadu interjers, mēbeles, mākslas darbi un telpu apdare, kā arī bibliotēkas iekārtojums.