Lielbritānijas Apvienotajā Karalistē ar jaunu sparu atsākusies diskusija par to, vai policijas darbiniekus vajadzētu apbruņot. Apzinātā uzbrukumā tika nogalinātas divas policijas darbinieces, kas tradicionāli neapbruņotas ieradās notikuma vietā, reaģējot uz izsaukumu.
Latvijā šāda situācija nav iespējama, jo saskaņā ar likumu policija Latvijā ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības iestāde un to darbinieki noteiktās situācijās ir tiesīgi izmantot šaujamieročus.
Neapbruņota policija Lielbritānijā kā daudzas lietas šajā valstī ir tradīcijas jautājums. Kad 19. gadsimtā tika dibināta Apvienotās Karalistes policija, sabiedrība iebilda pret ideju policistus apbruņot, jo līdz tam sabiedrisko kārtību karalistē nepieciešamības gadījumos nodrošināja regulārās armijas spēki.
Senas tradīcijas
Lai neradītu lieku spriedzi un asociācijas ar visur klātesošu armiju, tika pieņemts lēmums ikdienas pienākumu pildīšanas laikā ieročus neizsniegt. Pat Otrā pasaules kara laikā ieročus izsniedza tikai tiem policijas darbiniekiem, kas patrulēja Dauningstrītā, kurā rezidē Lielbritānijas valdība, un apsargāja karalisko ģimeni.
Izņēmuma kārtā ikdienā ar ieročiem apgādā četrus dienestus, arī Ziemeļīrijas policiju un militāro policiju. Ierindas policistiem, kas patrulē un uz izsaukumiem dodas bez šaujamieročiem, ir iespēja papildspēkiem izsaukt speciāli bruņotas policijas vienības.
Tie, kas vēlas mainīt tradicionālo kārtību, šo apstākli izmanto kā argumentu policijas apbruņošanai, jo papildspēku ierašanās notikuma vietā nereti prasot pat desmit minūtes, kurās neapbruņotais policists riskē ar savu dzīvību vairāk, nekā tas vajadzīgs. Savukārt neapbruņotas policijas piekritēji atgādina tos gadījumus, kuros no policistu raidītiem šāvieniem mirst, iespējams, nevainīgi cilvēki. Piemēram, pēc aizvadītā gada 11. augusta, kad Londonas policijas darbinieki nošāva 29 gadus veco Marku Duganu, sabiedrība diskutēja par šaujamieroča lietošanas pamatojumu. Incidents izraisīja arī plašas nekārtības Lielbritānijas galvaspilsētā, kuru laikā tika demolētas tirdzniecības vietas un dedzinātas automašīnas.
Vienmēr bruņoti
Pretstatā Lielbritānijas kolēģiem katrs Latvijas policijas darbinieks ir bruņots jau kopš Latvijas valsts policijas pirmsākumiem. Ikdienā bruņoti ir arī pašvaldību policiju darbinieki. Ieroču lietošanu detalizēti regulē likums par policiju, kas izšķir ieroča izmantošanu, piemēram, iebiedēšanas nolūkos izņemt no maksts, un lietošanu (brīdinājuma šāviens gaisā), kā arī mērķtiecīgu šāvienu.
Par ikvienu ieroča lietošanas gadījumu Valsts policijas (VP) Iekšējā drošības birojā tiek veikta pārbaude, kuras laikā pārbauda, vai ierocis ir izmantots pamatoti. Tas nozīmē, ka katrs policijas darbinieks, ja aizturēšanā vai likumpārkāpuma novēršanā, vai kādā citā situācijā ir lietojis dienesta ieroci, raksta ziņojumu, kurā paskaidro pamatojumu.
VP pārstāve Sintija Virse Neatkarīgajai pastāstīja, ka ikdienas darbā regulāri ir jāsaskaras ar nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām pārtraukt likumpārkāpumu. Bieži ieroci izmanto, dzenoties pakaļ bēgošam autobraucējam, kad šauj gaisā brīdinot un pēc tam automašīnas riepās.
Pēdējo reizi, pildot dienesta pienākumus, policijas darbinieks gāja bojā pērn 25. janvārī – aizturot kādas spēļu zāles aplaupītājus Jēkabpilī, tika nogalināts policijas kapteinis. Pēc tam atklājās, ka pieci no septiņiem laupīšanas dalībniekiem bija esošie vai bijušie policijas darbinieki.
Izmanto regulāri
Pēc VP apkopotās informācijas, gada pirmajā pusgadā reģistrēti 12 pamatoti šaujamieroča izmantošanas gadījumi un desmit pamatoti lietošanas gadījumi. Nepamatota šaujamieroča izmantošana vai lietošana šajā laika posmā nav fiksēta.