Ojārs Rubenis tiesā atminas senu biznesa konfliktu

© F64 Photo Agency

Saistībā ar 1996. gada vasarā video ierakstīto interviju ar tā laika politikā visietekmīgāko uzņēmēju, šobrīd cietušo t.s. Lemberga prāvā Aināru Gulbi Rīgas apgabaltiesā tika pratināts Nacionālā drāmas teātra direktors, bijušais Labvakar žurnālists un Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTVP) priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.

Pēc bijušā Labvakar operatora, šobrīd Rīgas brīvostas pārvaldes darbinieka Haralda Apoga O. Rubenis ir jau otrais liecinieks, kurš izsaukts uz t.s. Lemberga prāvu un tincināts par nepilnu stundu garo 1996. gadā ierakstīto videointerviju ar A. Gulbi. Šo videokaseti prokurori pievienojuši krimināllietai kā pierādījumu tam, ka A. Lembergs 1996. gadā Vīnē viesnīcā esot A. Gulbim kaut ko draudējis.

Līdzīgi kā H. Apoga pratināšanas laikā, arī šoreiz prokurori lūdza nodemonstrēt nepilnu stundu garo videoierakstu, kurā A. Gulbis, atbildot uz O. Rubeņa jautājumiem, stāsta gan par Ventspils tranzītbiznesu, gan par savu tikšanos ar A. Lembergu Vīnē.

Tā kā ar Šveices valdības atbalstu Rīgas apgabaltiesai iegādātā video aparatūra nespēja tik galā ar prokuroru sarūpēto pierādījumu, tika izsludināts pārtraukums. Tā laikā Rīgas apgabaltiesas darbinieki bija sameklējuši kādu palietotu televizoru, ar kura palīdzību ieraksts beigās tika nodemonstrēts.

Pratināšanā O. Rubenis atzina, ka ar A. Gulbi iepazinies aptuveni 1990. gadā, kad sākta uzņēmumu grupas SWH dibināšana. Par viņa un uzņēmēja tuvajām attiecībām liecina kaut vai fakts, ka O. Rubenis ir krusttēvs A. Gulbja meitai. O. Rubenis nenoliedza, ka SWH palīdzējusi Labvakar ar tehnoloģijām un aparatūras iegādi. Profesionālā TV kamera Betacam, ar kuru filmēts A. Gulbis, pirkta par SWH naudu Vācijā, un tā varētu būt maksājusi vairākus desmitus tūkstošu vācu marku.

To, ka A. Gulbis vēlējies iemūžināt stāstījumu, O. Rubenim paziņojis A. Gulbim tobrīd vistuvākais cilvēks «visu jautājumu kārtošanā», nu jau nelaiķis Zigurds Vaivads. Norunātajā laikā O. Rubenis kopā ar operatoru H. Apogu ieradies A. Gulbja kabinetā Pulkveža Brieža ielā, Rīgas Apvienotās Baltijas bankas telpās. Uzstādījuši kameru un, nosakot – «vecais stāsti», sākuši videoierakstu. Tā kā stāsta loģika teicējam pinusies, O. Rubenis piedāvājis A. Gulbim ierakstu veidot kā interviju.

No A. Gulbja stāstītā konteksta O. Rubenis esot sapratis, ka starp Ventspils uzņēmējiem un A. Gulbi «bija izveidojies biznesa strīds un A. Gulbis vēlējās pastāstīt savu pozīciju, kā viņš šo strīdu saprot». «Radās iespaids, ka cilvēki savā starpā kaut ko nav sadalījuši,» pratināšanā atminējās O. Rubenis.

Uz prokuroru jautājumu, vai A. Gulbis intervijas laikā nav bijis nervozs, par kaut ko uztraukts, O. Rubenis tiesai atbildēja: «Šis cilvēks vienmēr ir bijis nervozs un uztraukts. Gulbis vienmēr nopīpēja divas cigarešu paciņas dienā, un es nevaru pateikt, vai viņš to darīja sevis dēļ, sava prieka vai nervozuma dēļ.»

Pēc intervijas labvakarieši kaseti atdevuši Z. Vaivadam. O. Rubenim ar A. Gulbi bijusi vienošanās, ka gadījumā, ja tiks pieņemts lēmums nodot kaseti atklātībai jeb trešajām pusēm, tas jāsaskaņo ar O. Rubeni. «Kā šī kasete nonāca pie jums (domāts prokuroriem) – nezinu. Tas bija ar mani jāsasakņo,» tiesai paziņoja O. Rubenis. Viņš neslēpa, ka A. Gulbja intervēšanas brīdī atradās NRTVP priekšsēdētāja amatā.

O. Rubenis apstiprināja, ka A. Gulbis līdz 90. gadu vidum bija ietekmīgs vīrs varas gaiteņos, kuram ar vairākiem partijas Latvijas ceļš politiķiem bijušas tuvas attiecības. SWH Rīga darbu radis gan bijušais premjers Ivars Gogmanis, gan arī pats O. Rubenis tur bijis preses sekretāra amatā.

Jāatgādina, ka A. Gulbis tiesā iesniedzis morālās kompensācijas pieteikumu, prasot no apsūdzētajiem t.s. Lemberga prāvā piedzīt 7,5 miljardus eiro jeb 5,27 miljardus latu.

Parasti, iztiesājot kriminālprocesu, pirmos pratina cietušos. Turpretim t.s. Lemberga prāvā cietušais A. Gulbis vēl nav pratināts. Aizstāvība jau vērsa tiesas uzmanību, ka šāda secība izvēlēta, lai A. Gulbis labāk pagūtu sagatavoties savām liecībām, un tādējādi notušētu pretrunas apsūdzībā. Tāpat līdz galam nav nopratināti arī citi šajā lietā cietušie, bet cietušais SIA ManTess pieteicis lūgumu atbrīvot viņu no šā goda (?). A. Gulbis tiesā nav rādījies jau vairākus gadus. Savukārt «galvenais liecinieks» t.s. Lemberga prāvā Rudolfs Meroni tiesai licis manīt, ka esot sasirdzis.

Lai arī tiesa sākotnēji lēma, ka pierādījumu pārbaude notiks secīgi pa apsūdzības epizodēm, realitātē tā notiek juceklīgi. Uz tiesu haotiski tiek aicināti liecinieki par visdažādākajām epizodēm pēc principa: aicina tos, kurus var sazvanīt un kuri nespēj tiesai atteikt. Vairākus lieciniekus prokurori pratina par epizodēm, kuras nemaz nav saistītas ar t.s. Lemberga prāvu. Tādējādi t.s. Lemberga prāva tiek izmantota arī pierādījumu vākšanai citiem kriminālprocesiem.

Latvijā

Vakar jau rakstījām par Latvijas Republikas Saeimas 14. novembra lēmumu par jaunu regulējumu obligātās civiltiesiskās apbdrošināšanas (OCTA) likumā, kas nosaka vairākas būtiskas izmaiņas. Iedzīvotāji ar deputātu lēmumu nav mierā, it īpaši satraucoties par likuma normu, kas OCTA polises iegādi prasa arī tādām automašīnām, kas satiksmē nemaz nepiedalās.

Svarīgākais