Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija akceptējusi normu, kas liegs komersantiem valsts pamatlikumā garantētās tiesības gūt no sava īpašuma peļņu.
Apzinoties, ka šāda norma varētu tikt apstrīdēta Satversmes tiesā, komisija tomēr uzskata, ka uzņēmēju tiesību ierobežošana sabiedrībai nesīs lielāku labumu nekā zaudējumus, tāpēc to tiesā būs iespējams aizsargāt.
Proti, izskatot priekšlikumus grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, komisija pieņēma normu, kas reģionālajiem kabeļtelevīziju operatoriem uzliks par pienākumu retranslēt reģionālās televīzijas pārraides. Turklāt uzņēmējs no attiecīgās televīzijas nedrīkstēs prasīt lielāku atlīdzību par viņa faktiskajām izmaksām. Šāda norma ir pretrunā ar no Satversmes garantētajām tiesībām izrietošajiem secinājumiem – gūt peļņu no sava īpašuma.
Piemēram, Lattelecom Juridiskās daļas vadītājs Toms Meisītis norādīja, ka šāda likuma redakcija piespiestu kabeļtelevīziju operatorus veikt bezpeļņas komercdarbību un tas var izraisīt tiesu darbus no kabeļtelevīzijas komersantu puses.
Taču Saeimas komisijas locekļi un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome uzskata, ka šādi ierobežot uzņēmēju tiesības ir attaisnojami, jo sabiedrība kopumā iegūs vairāk nekā zaudēs – reģionālo informāciju un viedokļu dažādību. Šo iemeslu dēļ padomes pārstāve Aija Cālīte ir pārliecināta, ka šo likuma normu aizstāvēt Satversmes tiesā nebūs ne mazāko problēmu. Līdz ar šiem grozījumiem Saeimas komisija apstiprināja arī parlamentārieša Jura Viļuma ierosinājumu, kas paredz latgaliešu valodas saglabāšanu, attīstību un lietošanu. Tas nozīmē, ka sabiedriskajām televīzijām un radio būs pienākums veidot raidījumus latgaliski. A. Cālīte informēja, ka sarunas ar sabiedriskajiem medijiem par šo jautājumu jau esot uzsāktas, taču likumā skaidri definētā prasība ļautu daudz vienkāršāk pārliecināt medijus, jo šobrīd sarunas esot ļoti smagas. Diskusijas gaitā šai likuma normai tika pievienota arī līvu valoda.