Rīgas krodziniekiem ir arvien vieglāk pārdot dārgākus alkoholiskos dzērienus – publika atļaujas tērēt vairāk ne tikai salīdzinājumā ar krīzes gadiem, bet pat salīdzinot šo vasaru un pavasari. Lētā alus vietā cilvēki izvēlas kokteiļus ar dārgākiem alkoholiskajiem dzērieniem, piemēram, rumu vai viskiju.
«Lētākā alus kausi nu paliek tikai studentu dzīvē,» atzīst viens no Rīgas kroga bārmeņiem, kurš gan vēlējās palikt anonīms. Viņš komentē, ka iepriekšējos divos gados alus kļuva par iecienītāko dzērienu pat tiem, kuri iepriekš to nedzēra – vienkārši cilvēkiem nebija naudas tēriņiem alkoholiskajiem dzērieniem, bija citas prioritātes. Taču pērn jau bija vērojama kustība un vairāk izvēlējās viskijus, konjakus. Šā gada vasara savukārt atnesusi jaunas vēsmas: tīrie dzērieni vairs nav tik ļoti iecienīti, bet topā esot kokteiļi – Mojito (ar rumu) un rums ar kolu. Salīdzinājumam – puslitra alus kauss Vecrīgā maksā ap diviem latiem, kamēr kokteiļa vidējā cena ir vismaz divreiz augstāka.
Cits bārmenis, kurš šo rūpalu piekopj jau kopš 2000. gada, arī novērojis līdzīgu tendenci – alu joprojām pērk, taču dārgāku, piemēram, Leffe un beļģu Westmall. Šo alus marku cena ir vidēji par 70% augstāka nekā lētākajām alus markām. Kā pieprasītākos alkoholiskos kokteiļus viņš minēja Mojito, Long Island Tea, Daiquiri, kā arī neierasto Caipirinha.
Interesanti, ka pretēji dažādajiem ekonomistu vērtējumiem visi Neatkarīgās aptaujātie bārmeņi jeb sevi profesionālajā slengā par bufetniekiem dēvējošie cilvēki atzīst – ekonomikas krīze ir beigusies! Vietējā publika aizvien biežāk dodas uzdzīvē ne tajos lētākajos galvaspilsētas centra krogos un klubiņos. Par to liecina ne tikai pieaugošais pieprasījums pēc stilīgajiem dzērieniem, bet arī klientu atstātās dzeramnaudas. Nav vairs retums, ka mūsmāju klients ierasto desmit procentu vietā atstāj piecpadsmit un vēl vairāk procentu no rēķina.
«Patiesībā lēnām zūd stereotips, ka lielākos čajus atstāj ārzemnieki, muļķības. Tāds kārtīgs pašmāju bāleliņš reizēm ir gatavs atstāt pat simts procentu pa virsu! Protams, ir mazliet jāmāk ar viņu pastrādāt, bet tas ir fakts – mūsējie labu servisu māk un var novērtēt augstāk nekā veco demokrātiju izlutinātie skandināvi vai vācieši,» stāsta bufetnieks, kas pirmo savu krogu atvēris aizvadītā gada nogalē, bet tagad jau plāno par otra atvēršanu.
Tendences apstiprina arī statistika: šā gada pirmajos trīs mēnešos valstī iekasētais akcīzes nodoklis no alkoholiskajiem dzērieniem (neskaitot alu) ir pieaudzis par 32% un bija 6,37 miljoni latu, kamēr par alu iekasētais nodoklis pieaudzis vien par 3% un saglabājās nedaudz virs miljona latu. Tiesa gan, iekasētā akcīzes nodokļa palielinājumu ietekmēja arī par 6% palielinātā akcīzes nodokļa likme «pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem», liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Šobrīd licence alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai ir spēkā 4426 komersantiem.