Iespējams progresīvais mājokļa nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodokļa celšana

Valdībai visticamāk varētu nākties veikt korekcijas iepriekš pieņemtajā mājokļa nodokļa variantā, proporcionāli lielāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi attiecinot uz lielākām un dārgākām mājām. Tāpat visticamāk varētu tikt palielināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme no 23 uz 25%, kas, iespējams, ļautu mazākā mērā atteikties no ar nodokļiem neapliekamā ienākumu minimuma samazināšanas, bet ne atteikties no tā pilnībā. To atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Tas, vai no neapliekamā minimuma samazināšanas varēs atteikties pilnībā vai tikai daļēji, būšot atkarīgs no tā, vai citi pasākumi pilnībā kompensēs no tā neiegūto budžeta ietaupījumu, skaidroja premjers.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pacelšanu ceturtdien piedāvāja Tautas partija. Tā to uzskata par alternatīvu, kādā veidā gūt vairāk nekā 30 miljonus latu, ko šobrīd nestu neapliekamā minimuma samazināšana. Pret pēdējo soli iebilst arī aizdevēji, jo tas sāpīgāk skartu sociāli jūtīgās iedzīvotāju grupas. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) sestdien norādīja, ka šādas ieceres vēl jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem, kas nav izdarīts.

No dienaskārtības nav noņemta arī progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieviešana, lai gan starptautiskie aizdevēji sestdienas sarunās ar koalīciju uz to neesot kategoriski uzstājuši. No starptautiskajiem aizdevējiem neesot izskanējusi kā prasība ieviest progresīvo IIN, tomēr no diskusijas skaidri izrietējis, ka Latvijai agri vai vēlu par to būs jāizšķiras, savu iespaidu no tikšanās Neatkarīgajai atstāstīja kāds tās dalībnieks. Starptautiskā Valūtas fonda misijas vadītājs Latvijā Marks Grifits sestdien pēc tikšanās ar koalīciju demonstrēja pozitīvu attieksmi un izvairījās detalizēti atbildēt uz jautājumiem, kas aizdevējus neapmierina Latvijas valdības izstrādātajā budžeta projektā. Sākums esot labs, bet visiem turpmākajās nedēļās diskusijā jāpanāk pie vienošanās, kādus vēl papildu ietaupījumus budžetā iespējams veikt, teica M. Grifits.

Puslīdz skaidrs esot, ka koalīcijai būs jāatgriežas pie nekustamā īpašuma nodokļa dzīvojamām platībām un tā sākotnējais variants jākoriģē. Starptautiskajiem aizdevējiem „smieklīgi zema” šķitusi prognoze ieņēmumiem no dzīvojamās platības aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli. Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm tā 2010. gadā dotu 6,5 miljonus latu.

Pirmdien valdības koalīcijas partijas atgriezīsies pie sarunu galda un meklēs kompromisus, lai uz 2010. gada budžeta projekta izskatīšanu otrajā galīgajā lasījumā, ko Saeima plāno decembra pirmajās dienās, pagūtu iesniegt Ministru kabineta priekšlikumus. Līdz tam vēl paredzētas koalīcijas tikšanās ar aizdevējiem. E. Repše sestdien apgalvoja, ka "jauni un lieli pārsteigumi sarunās nav gaidāmi".

Uz sarunu galda ar aizdevējiem sestdien liktas visdažādākās idejas, kā gūt papildu ieņēmumus budžetā. TB/LNNK līderis Roberts Zīle piedāvājis jau iepriekš rosināto iespēju ieviest progresīvo ienākuma nodokli, paaugstinot likmi uzņēmumiem, kas gadā pelna virs 5 miljoniem latu.

Sestdienas sarunās ar starptautisko aizdevēju pārstāvjiem, kas norisinājās valdības sēžu zālē, piedalījās tikai pa vienam pārstāvim no katras koalīcijas partijas. Plašāk pārstāvēta bija premjera partija Jaunais laiks – bez V. Dombrovska un E. Repšes bija ieradies arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Guntis Bērziņš. ZZS pārstāvēja Mārtiņš Roze, TB/LNNK Roberts Zīle, Pilsonisko savienību Kārlis Šadurskis, bet Tautas partiju Atis Slakteris, viņu partija bija deleģējusi kā bijušo finanšu ministru.

Divi no sarunās klāt bijušajiem, nevēloties, ka uz viņiem atsaucas, Neatkarīgajai stāstīja, ka A. Slakterim bijušas grūtības piedalīties diskusijā nepietiekamo angļu valodas zināšanu dēļ. Brīdī, kad starptautisko aizdevēju pārstāvji atzinuši, ka nesaprot, ko TP politiķis vēlas pateikt, viņam palīgā nācis premjers Valdis Dombrovskis (JL), pārtulkojot A. Slaktera domu. „Slaktera kungs brīvi nepārvalda angļu valodu, tādēļ viņam bija grūti pilnvērtīgi piedalīties sarunā,” atzina kāds klāt bijušais. Tāpat neoficiāli tika izteikta neapmierinātība, ka TP bija uz sarunām atsūtījusi pārstāvi ar nepietiekami plašu mandātu. Sestdienas tikšanās laikā notikusi apmaiņa ar dažādiem variantiem, kā rīkoties, bet A. Slakteris tikai atkārtojis TP jau iepriekš paustās pozīcijas.

(papildināts ar piedāvājumu ieviest progresīvo ienākuma nodokli uzņēmumiem un viedokļiem par Ata Slaktera dalību sarunās)

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais