Latvijā ieradusies Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu sūtītā rīcības grupa, lai izpētītu situāciju ar jauniešiem bezdarbniekiem.
Saskaņā ar Eurostat datiem Latvijā ir viens no augstākajiem jauniešu bezdarba rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Tomēr no astoņām valstīm, kurām Eiropas Komisija (EK) pievērsusi pastiprinātu uzmanību, Latvijā un vēl Īrijā ir zemākais jauniešu bezdarbnieku īpatsvars, piemēram, ja salīdzina ar Spāniju (turpat 50 procenti jauniešu ir bez darba) vai Grieķiju (46,6 procenti).
Pēc ES valstu līderu sanāksmes, kurā Ž. M. Barrozu uzstājās ar ziņojumu par nodarbinātību, īpaši uzsverot jauniešu bezdarba problēmu, arī Latvijas premjerministrs Valdis Dombrovskis saņēma vēstuli no Ž. M. Barrozu (kopumā vēstules nosūtītas Spānijas, Portugāles, Īrijas, Grieķijas, Lietuvas un Slovākijas vadītājiem). Tajā viņš aicina izveidot speciālu rīcības grupu, kas izstrādātu plānu jauniešu bezdarba mazināšanai, kā arī atbalsta palielināšanu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir liela loma jaunu darba vietu radīšanā. EK mērķis ir panākt, lai četrus mēnešus pēc izglītības iegūšanas katrs jaunietis ir vai nu ir ieguvis darbu, atradis prakses vietu, vai arī turpina mācīties.
Lai īstenotu šos plānus, EK kā iespēju min pārdalīt Latvijai paredzēto, bet vēl neiezīmēto ES fondu naudu. Resursi lēšami ap pusmiljardu eiro, un, kā uzzināja Neatkarīgā, tikai no Latvijas noteiktajām prioritātēm būs atkarīgs, kā tieši izlietot šo naudu, – cik daudz novirzīt ēku renovācijai, ceļu būvei, interneta attīstībai, cik jauniešu bezdarba mazināšanai.
Latvijā ieradusies dažādu nozaru ekspertu grupa Ž. M. Barrozu uzdevumā izpētīt un analizēt situāciju nodarbinātības jomā. Latvijā eksperti atbraukuši pēc Lietuvas (tur jauniešu bezdarbs ir līdzīgs kā Latvijā – 31,1 procents) apmeklējuma. Vērtējumu plānots apkopot ziņojumā līdz martam. Galvenais jautājums, uz ko eksperti vēlētos gūt atbildi, kā jauniešus iesaistīt aktīvajā darba tirgū un kādus pasākumus īstenot – vai tā būtu kuponu sistēma jauniešiem, kur viņi paši izvēlētos, ko mācīties, vai subsidētās darba vietas, nodokļu atlaides uzņēmumiem. Būtiska uzmanība sarunās pievērsta izglītībai, īpaši profesionālajai apmācībai, kam būtu jākļūst atraktīvai gan jauniešiem, gan investoriem.
No EK priekšsēdētāja vēstules izriet, ka rīcības grupa noteiks jauniešu nodarbinātības plāna elementus, kas jāiekļauj valsts reformu programmā, piemēram, šajos plānos būtu jāizklāsta konkrēti politikas un budžeta pasākumi, lai atbalstītu darba vietu radīšanu un jauniešu apmācību.
Tikšanās laikā ar EK ekspertiem Labklājības ministrijas pārstāvji informējusi, ka jauniešu bezdarbnieku atbalstam plānots novirzīt 12–15 procentus (aptuveni trīs miljonus latu) no aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem paredzētā finansējuma, iesaistot Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pasākumos aptuveni 16 000 jauniešu. «Viņus interesēja, kādas esošā finansējuma ietvaros ir mūsu valsts iespējas paplašināt jauniešu iesaistīšanu pasākumos, jo papildu finansējums no EK jauniešu bezdarba mazināšanai nav paredzēts,» Neatkarīgajai sacīja LM speciāliste Marika Kupče. Latvijai jāizmanto resursu pārdale starp dažādām programmām un projektiem, kuros vēl nav noslēgti līgumi vai kuros plānoti līdzekļu atlikumi. Darbs pie priekšlikumu izstrādes, kam jānoslēdzas šā gada aprīlī, atspoguļojot tos Nacionālajā reformu programmā, tiks koncentrēts vairākos virzienos, piemēram, paplašināt jauniešu bezdarbnieku skaitu jau esošajās bezdarbnieku programmās (darba vieta jaunietim, apmācības, karjeras konsultācijas), bet ņemot vērā ierobežoto finansējumu. LM arī apņēmusies pilnveidot pasākumus, lai motivētu jauniešus piedalīties, kā arī ieviest jaunus atbalsta veidus – jauniešu darbnīcas (darba izmēģinājumi noteiktās profesionālās darbības jomās, lai izvēlētos piemērotāko profesiju) vai reģionālās mobilitātes grantu ieviešana jauniešu nokļūšanai līdz darba/izglītības saņemšanas vietai.
Pērn gada beigās NVA bija reģistrēti 15 387 bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem (tas ir apmēram 12 procenti no kopējā bezdarbnieku skaita). Lielākā daļa ieguvuši vispārējo vidējo izglītību, kam seko jaunieši ar profesionālo izglītību. Samērā maz ir jauno bezdarbnieku ar augstāko izglītību, tomēr no tiem, kuri pat ar augstāko izglītību nevar atrast darbu, vienam procentam ir maģistra grāds, pieciem bakalaura grāds, bet lielākajai daļai 1. vai 2. līmeņa profesionālā augstākā izglītība, kas arī norāda uz problēmām profesionālās izglītības jomā. Savukārt no tiem jauniešiem, kuriem ir augstākā izglītība, visvairāk ir bezdarbnieku ekonomistu, komercdarbības vai uzņēmējdarbības speciālistu, sabiedrisko attiecību speciālistu, filologu un juristu.
***
Žozē Manuels Barrozu*, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs:
Mums jāpieliek īpašas pūles, lai veicinātu izaugsmi un risinātu jauniešu bezdarba problēmu. Savā izklāstā,
ko jums sniedzu, es ierosināju intensīvi strādāt ar dalībvalstīm, īpaši tām, kurās jauniešu situācija ir vissarežģītākā [...]. Vienlaikus mums būtu jāpastiprina un jāpaātrina atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir būtisks jaunu darba vietu avots ES. Mūsu mērķis ir panākt, ka politikas pasākumi un visi pieejamie ES un valstu līdzekļi ir vērsti uz šo būtisko jautājumu risināšanu.
* vēstulē premjerministram Valdim Dombrovskim
***
Uzziņai
ES vidēji 22,3
Beļģija 21,1
Bulgārija 25,6
Čehija 19
Dānija 14,9
Vācija 8,1
Igaunija 21,8
Īrija 29,3
Grieķija 46,6
Spānija 49,6
Francija 23,8
Itālija 30,1
Kipra 23,1
Latvija 29,9
Lietuva 31,1
Luksemburga 14,7
Ungārija 25,9
Malta 14,3
Nīderlande 8,6
Austrija 8,3
Polija 27,8
Portugāle 30,7
Rumānija 23,4
Slovēnija 15,2
Slovākija 35,1
Somija 19,6
Zviedrija 23,2
Lielbritānija 22