Savstarpējās sarunas kvalitāte, policista ieklausīšanās un radītā drošības sajūta – tie ir tikai daži no aspektiem, kurus no šīs nedēļas ar anketām lūgs izvērtēt 8000 noziegumā cietušos visā Latvijā.
«Policisti izpilda savu uzdevumu – meklē vainīgo, taču cietušie palīdzību vēlas saņemt arī cilvēcīguma dimensijā,» iniciatīvas iemeslus skaidro Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.
Plaisu mazinās, veicot pielāgotas policistu apmācības. To, ko valsts policistiem mācīt kvalitātes rokasgrāmatās un semināros, noteiks cietušo anketās rastās kopsakarības. Anketas nosūtīs pa pastu, un saskarsmes aspektus ar atzīmi no viens (ļoti vāji) līdz pieci (teicami) latviešu vai krievu valodā varēs sniegt kā drukātā, tā elektroniskā formā bez maksas. «Jautājumi galvenokārt ir par pirmo kontaktu starp policistu un cietušo – tas ir vissvarīgākais, jo neveiksme var paildzināt atkopšanos no gūtās psiholoģiskās traumas,» atzīst VP psiholoģe Dace Landmane.
Vienaldzība un mājieni policijā ar iesniegumu nevērsties – par to ikdienā sūdzas Cietušo atbalsta centra apmeklētāji, kura vadītāja Laima Zelmane Neatkarīgajai norāda, ka saskarsmes kvalitātes izvērtējumu gaidījusi jau sen. Savukārt psiholoģijas profesors Ivars Austers uzskata, ka pētījuma veikšana būtu jāuztic neatkarīgai organizācijai: «Apziņa, ka atzīmes vērtēs policijas darbinieki, noteikti ietekmēs cietušoatbildes. Milzu nozīme būs datu analīzes kvalitātei.»
Policija un līdzfinansējumu piešķīrusī Eiropas Komisija cer, ka vairāk nekā 380 000 eiro budžets būs pietiekams, lai saskarsmi nākotnē pozitīvi vērtētu vairāk par šobrīd nieka 16% cietušo.
Pirmos rezultātus aprīļa beigās vētīs piecu cilvēku komisija, kurā ir divi policijas pārstāvji un trīs psiholoģijas eksperti. VP projektu vadītājs Andis Rinkevics ieceres atsaucību vēl neprognozē, jo tā notiek pirmo reizi, turklāt līdzīgos projektos citviet pasaulē atbildējuši gan 20%, gan 70% cietušo.