Jaunais Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš vēlas turpināt iepriekšējā komandiera Jura Zeibārta iesākto un nekādas radikālas reformas neplāno.
Kalniņš intervijā "Latvijas Avīzei" norādīja, ka Zemessardzē ir kopš 1997.gada, pēdējos sešus gadus bijis Zemessardzes operatīvās pārvaldes priekšnieks, tāpēc visā, kas šajā laikā noticis ar Zemessardzi, ir arī viņa līdzdalība, un idejas tapušas sadarbībā ar bijušo Zemessardzes komandieri brigādes ģenerāli Zeibārtu.
"Turpināšu mūsu kopīgo darbu, kas orientēts uz to, lai zemessargs militāro spēju ziņā atbilstu profesionālam karavīram. Principā jau var teikt, ka zemessargs ir tikpat profesionāls kā sauszemes spēku karavīrs, tikai viņš šo profesionalitāti iegūst ilgākā posmā, mācoties no darba brīvajā laikā. Tā ka neredzu pamatu nekādām revolūcijām," sacīja Kalniņš.
Viņš pastāstīja, ka Policijas koledža šoruden sāks 400 zemessargu piecu dienu mācības, lai zemessargi varētu palīdzēt policistiem kārtības nodrošināšanā tajos reģionos, kur tas nepieciešams.
"Šie mācītie zemessargi būs policistu palīgi gadījumos, kad tas būs vajadzīgs, tikai bez ieroču lietošanas tiesībām. Tāpat mēs nesargāsim robežu. Tam vairs nav loģiskas nepieciešamības, kā tas bija pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Tagad valstij ir citas stabilas struktūras, kas nodarbojas ar kārtības nodrošināšanu un robežu sargāšanu. Zemessargi jau arī fiziski nevarētu visu paveikt. Turklāt pēc obligātā militārā dienesta atcelšanas mums jārūpējas arī par jaunās paaudzes audzināšanu," paskaidroja komandieris.
Kalniņš pauda viedokli, ka obligātā militārā dienesta atcelšana bijis pareizs lēmums. "Pirms dienesta Zemessardzē strādāju ar jauniesaucamajiem Dobelē un redzēju, ka 35% iesaucamo no obligātā dienesta izvairījās. Mums vajadzīgs karavīrs, kas armijā iestājies labprātīgi. Vergs nav karavīrs. Un nedomāju, ka armijā cilvēku vienā gadā var uztaisīt par savas valsts patriotu, ja ģimenei līdz tam tas nav izdevies. Arī kaujas spējas obligātā dienesta atjaunošana nepaaugstinātu – tā būtu tikai naudas izšķiešana," atzina komandieris.
Viņš informēja, ka katru gadu Zemessardzē iestājas vidēji 600–800 cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
"Tas ir ļoti labs cipars, neskatoties uz ekonomiski sarežģīto laiku, arī to, ka 2009. un 2010. gadā nemaksājām nekādas kompensācijas par mācībās pavadītajām dienām. Pašlaik Zemessardzē ir 8000 aktīvo zemessargu un 2700 Zemessardzes veterānu. Es uzskatu – pat ja cilvēks Zemessardzē nodien divus gadus, viņš ir izpildījis savu pienākumu pret valsti, ir apguvis militāro mācību un palīdzējis valstij. Turklāt zemessargi ir nodokļu maksātāji, kas paši arī uztur armiju un darbojas tajā savā brīvajā laikā," klāstīja Kalniņš.
Jau vēstīts, ka valdība oktobra sākumā Zemessardzes (ZS) komandiera amatā iecēla pulkvedi Leonīdu Kalniņu.
Savukārt līdzšinējo ZS komandieri Juri Zeibārtu plānots pārcelt Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka vietnieka operacionālajos jautājumos amatā.