Ogošanas un sēņošanas sezonā mežos katru nedēļu apmaldās un policijas meklēšanā tiek izsludināti vairāki cilvēki, pirmdien vēsta laikraksts "Diena".
Visbiežāk sēņojot vai ogojot apmaldās un pazūd vecāka gadagājuma cilvēki virs 60 gadiem.
Valsts policijas pārstāve Lita Juberte norādījusi, ka pazudušo sēņotāju un ogotāju skaits dažādās Latvijas vietās ir atšķirīgs, piemēram, Rēzeknes un Jēkabpils pusē, sākoties sēņošanas un ogošanas sezonai, nedēļas laikā apmaldās un pazūd vidēji divi līdz trīs cilvēki. Tomēr reālais apmaldījušos personu skaits ir krietni lielāks nekā policijas meklēšanā izsludināto, jo bieži tuvinieki atrod pazudušos saviem spēkiem, vai arī policija personu atrod, pirms tā tiek izsludināta meklēšanā kā bezvēsts pazudusi.
Īpaši grūti ir meklēt cilvēkus, kas apmaldījušies purvos, jo tiem nav iespējams piekļūt ar automašīnām un diennakts tumšajā laikā purvos ir bīstami pārvietoties arī kājām. Neuzmanīgi ejot un nepārliecinoties par katru vietu, kur grasās spert nākamo soli, var iestigt tā, ka paša spēkiem ārā tikt būs praktiski neiespējami. Ziņas par pazudušajiem parasti tiek saņemtas dienas beigās, arī meklēšanas pasākumi visbiežāk tiek sākti tieši vakarā, kad pats pazudušais informē, ka nespēj saviem spēkiem izkļūt no meža, vai radinieki paziņo, ka tuvinieks nav no tā atgriezies.
Pēc policijas apkopotās informācijas, lielākā daļa cilvēku, kuri apmaldās mežā, ir personas, kas vecākas par 60 gadiem, tāpat ir gadījumi, kad mežā apmaldās arī bērni. Juberte norādījusi, ka šādos gadījumos bieži vainojami vecāki vai citas pilngadīgas personas, ar kurām bērni atradušies mežā un nav pietiekami rūpīgi viņus pieskatījuši. Visbiežāk, aizejot sēņot, bērnus atstāj mašīnā vai liek gaidīt konkrētā vietā, bet bērniem tuvinieku prombūtne var šķist pārāk ilgstoša, un viņi dodas tos meklēt.
Policijas pārstāve iesaka, dodoties sēņot vai ogot, ja iespējams, līdzi ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Tāpat ar tālruni iespējams koordinēt pazudušā cilvēka darbības, pārbaudīt, vai persona uztver raidītos skaņas vai gaismas signālus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti, lai pievērstu pazudušā uzmanību, tieši izmanto automašīnas skaņas un gaismas signālus, tādā veidā palīdzot izkļūt no meža. Liela nozīme ir arī tam, cik labi apkārtni var raksturot un to pārzina vietējie glābēji. Bijuši gadījumi, kad tikai telefona sarunā glābēji izved pazudušo uz īstās takas, lai izkļūtu no meža.
Pēc mobilā tālruņa iespējams noskaidrot arī aptuveno pazudušā atrašanās vietu. Tādā veidā lielākā daļa cilvēku, kas apmaldījušies mežā, tiek atrasti pirmās diennakts laikā. Taču bijuši arī gadījumi, kad pazudušajiem tomēr pašiem izdevies atrast ceļu mājās.
Nepieciešamības gadījumā pazudušo personu meklēšanā tiek iesaistīti kinologi ar speciāli apmācītiem suņiem, zemessargi, robežsargi, kā arī pašvaldību darbinieki un brīvprātīgie. Atsevišķos gadījumos meklēšanas pasākumos izmanto helikopterus, kuri aprīkoti ar infrasarkano optisko kameru, kura reaģē uz cilvēka izstaroto siltumu un spēj to uztvert pat koku un krūmu aizsegā.
Nav veikti precīzi aprēķini, cik izmaksā viena cilvēka meklēšana, bet jāņem vērā, ka tajos ietilpst gan iesaistīto policijas darbinieku darba stundas (visbiežāk virsstundas un nakts stundas), patērētā degviela, sakaru līdzekļu izmantošana, citu iesaistīto dienestu izmaksas.