Pašlaik darba kārtībā ir tikai divi no četriem Latvijas armijas helikopteriem, un amatpersonas pauž bažas, ka nākamā gada budžeta konsolidācija vēl vairāk iedragās aizsardzības jomas kapacitāti, trešdien raksta avīze "Diena", atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra Jāņa Sārta teikto.
"Visticamāk, būs jāpārdod daļa tehnikas vai arī jāatsakās no Afganistānas misijām, vēl viens variants – jāsamazina glābšanas darbi," norādījis Sārts.
Pēc viņa teiktā, jau tagad esot problēmas ar tehnikas uzturēšanu. Militārajām vajadzībām pastāv strikti inventāra lietošanas noteikumi, un pašlaik četru helikopteru vietā darbojas tikai divi.
Taupības apstākļu dēļ AM valsts sekretārs minējis arī citu problēmu – darbinieku aiziešanu no ministrijas. Lai šo tendenci mazinātu, nākamajā gadā ir plānots atjaunot sociālo pabalstu sistēmu un izmaksāt kompensācijas ik pēc pieciem aizsardzībā nostrādātiem gadiem.
Jautāts par nākamā gada budžeta prognozēm, Sārts paudis cerību, ka tas paliks šī gada līmenī, taču nedomā, ka tas sasniegs vajadzīgos divus procentus.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Imants Lieģis ("Vienotība") uzsvēris, ka Latvijai ir jābūt atbildīgai, plānojot aizsardzības finansējumu, jo jau tagad daļa funkciju tiek nodrošināta ar sabiedroto palīdzību.
"Mēs saņemam atbalstu gaisa telpas aizsardzībā un, ja neesam gatavi ieguldīt naudu, šo palīdzību varam arī neiegūt," uzskata Lieģis.
"Ja gribam būt NATO, mums ir jādomā, kā atgriezties pie tiem diviem procentiem. Skaidrs, ka ar šādu budžetu ilgstoši nevar strādāt," uzsvēris AM politikas direktors Jānis Garisons.
Pašlaik aizsardzības jomai tiek atvēlēti 1,13% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. NATO standarti paredz, ka aizsardzības jomai atvēl 2% no IKP.