Baiba Šmite-Roķe brīdina par tabakas produktu aizlieguma sekām

© Ģirts Ozoliņš/MN

Akcīzes nodokļa ieņēmumu samazināšanās ne vienmēr liecina par problēmām valsts budžetā – dažkārt tā atspoguļo arī sabiedrībai labvēlīgu paradumu maiņu dažādu preču patēriņā. Tomēr situācija ar alternatīvajiem tabakas izstrādājumiem liek uzdot jautājumus par to, vai ar aizliegumiem vien iespējams sasniegt iecerētos mērķus. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe sarunā ar “nra.lv” atzina, ka atsevišķos gadījumos labi iecerēti ierobežojumi, ja tiem nav pievienoti citi efektīvi kontroles instrumenti, var radīt vēl lielāku kaitējumu.

Runājot par valsts budžeta ieņēmumiem, Baiba Šmite-Roķe norādīja, ka 2026. gada pirmajos desmit mēnešos nodokļos iekasēts par 600 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, tomēr no plānotā 15,77 miljardu eiro apjoma atpaliekam par 0,6% jeb aptuveni 73 miljoniem eiro. Šī novirze no plāna, viņasprāt, nav uzskatāma par būtisku un ir vērtējama kā normāla prognozes novirze, jo nepārsniedz 1 %.

Lielākā neizpilde saistīta ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Viens no iemesliem ir valdības lēmums samazināt dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likmi, kas ļāvis iedzīvotājiem degvielu iegādāties lētāk, bet vienlaikus samazinājis valsts ieņēmumus. Tomēr ne vienmēr mazāki akcīzes ieņēmumi ir vērtējami negatīvi. Mazāki ieņēmumi no alkohola un cigarešu akcīzes var liecināt par pozitīvām pārmaiņām sabiedrības paradumos - cilvēki mazāk lieto alkoholu, kā arī smēķē mazāk.

Atšķirīga situācija izveidojusies ar alternatīvajiem tabakas un nikotīna produktiem, elektroniskajām cigaretēm un nikotīna spilventiņiem, kur jautājums ir ne tikai par akcīzes nodokļa likmēm, bet arī par valsts noteiktajiem produktu tirdzniecības ierobežojumiem. Šmite-Roķe atgādināja, ka Saeima pieņēma lēmumu aizliegt elektronisko cigarešu un citu attiecīgo produktu garšas un smaržas aromātus. Šādu ierobežojumu mērķis bija mazināt šo produktu pievilcību, īpaši jauniešu vidū, un nepieļaut jaunu smēķētāju rašanos. Viņa uzsvēra, ka šo mērķi atbalsta, tomēr uzskata, ka Latvijas izvēlētais ierobežojumu modelis nav pietiekami izvērtēts no praktiskās īstenošanas un kontroles viedokļa.

Tā kā daudzās citās Eiropas Savienības valstīs šie produkti joprojām ir atļauti, brīvā preču aprite ļauj Latvijas iedzīvotājiem tos samērā viegli iegādāties ārvalstīs un ievest Latvijā. Tādējādi aizliegums ne vienmēr mazina pieprasījumu, bet novirza to uz nelegālo tirgu. Pēc Šmites-Roķes teiktā, alternatīvo produktu nelegālā tirgus īpatsvars 2025. gadā pārsniedzis 40 %, bet budžetā šī iemesla dēļ varētu būt neiekasēti aptuveni 7 miljoni eiro.

Tomēr, kā uzsvēra Šmite-Roķe, zaudētie nodokļu ieņēmumi nebūt nav lielākā problēma. Lielāka problēma ir nekontrolēta produktu aprite. Kamēr preces atradās legālajā tirgū, tām bija jābūt reģistrētām Veselības inspekcijā, bet nelegālajā tirgū to izcelsme, sastāvs un kvalitāte nav zināma. Līdz ar to ierobežojumi, kuru mērķis bija aizsargāt sabiedrības veselību, veicina potenciāli vēl bīstamāku produktu lietošanu. Viņasprāt, šī situācija liek nopietni pārdomāt, vai konkrētais aizliegums patiešām sasniedzis sākotnēji iecerēto rezultātu.

“Labi domāts mērķis, ja nav papildu instrumentu, nes lielāku ļaunumu,” rezumēja VID ģenerāldirektore, norādot uz pretrunu starp ierobežojumu sākotnējo ieceri un to iespējamajām sekām.

Atbildot uz jautājumu par turpmāku akcīzes nodokļa palielināšanu alternatīvajiem tabakas un nikotīna produktiem, Šmite-Roķe norādīja, ka šobrīd likumā jau paredzēts, ka nākamgad akcīzes nodoklis šiem produktu veidiem pieaugs. Viņa brīdināja, ka arvien augstākas legālo produktu cenas var vēl vairāk veicināt pāreju uz nelegālo tirgu. Tāpat turpmāka akcīzes palielināšana varētu nevis palielināt, bet gan samazināt valsts budžetā iekasēto nodokļu apjomu. Tas nozīmē, ka valstij, lemjot par nodokļu politiku un ierobežojumiem, jāizvērtē ne tikai iecerētais rezultāts, bet arī iespējamās blakusparādības.

Lasi arī:

Video