Virzoties uz piedāvāto iemaksu pārnesi no otrā uz pirmo pensiju līmeni, galvenie zaudētāji būs kredītiestādes, žurnālistiem pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes teica Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.
Viņš skaidroja, ka pārnese tika izvēlēta kā labākais risinājums. "Tas nav elegants, bet tas ir risinājums, kas sasniedz savu mērķi," viņš paskaidroja. Rokpelnis uzskata, ka paraksti pret šo ieceri ātri tika savākti banku lobija dēļ.
Arī valdību veidojošās partijas "Progresīvie" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs (P) vērsa uzmanību, ka kritika pārsvarā nāk no kredītiestādēm.
"Uzskatu, ka jāņem vērā, ka šis risinājums paredzēts uz četriem gadiem. Latvijas sabiedrībā regulāri ir bijušas diskusijas par to, vai otrais pensijas līmenis regulāri darbojas Latvijas tautsaimniecības attīstībā," teica Šuvajevs un akcentēja, ka no "Progresīvo" skatu punkta viņš iemaksu pārnesi no otrā uz pirmo pensiju līmeni aicinās atbalstīt.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) 6.septembrī preses konferencē sacīja, ka piedāvātā iemaksu pārnese no otrā uz pirmo pensiju līmeni neradīs zaudējumus iedzīvotājiem.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, piedāvājumā ietverta viena procentpunkta iemaksu pārnese no fondētās pensiju shēmas jeb otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
Ašeradens skaidroja, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu, vienlaikus arī uzlabojot nākotnes pensiju apmēru.
Ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, kā tas ir lielākoties bijis pēdējos gados, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts, ir ar ierobežotu minimālo indeksāciju un nevar samazināties, skaidroja Ašeradens. Pirmā pensiju līmeņa kapitālā ieguldītais līdz šim ir bijis būtiski ienesīgāks nekā otrajā līmenī, teica ministrs.
Ašeradens uzsvēra, ka indivīds nezaudē neko, jo šīs pārnestās iemaksas tiks uzskaitītas un aprēķinātas katra iedzīvotāja individuālajā pensiju kapitālā, tādējādi palielinot prognozējamās nākotnes pensijas apmēru.
Ministrs piebilda, ka šis risinājums būs terminēts uz trim vai četriem gadiem un pēc tam budžeta kontekstā tiks pārvērtēts un iespējama atgriešanās pie esošā iemaksu līmeņa otrajā līmenī.
Tāpat ziņots, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu.
Tāpat vēstīts, ka ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" sabiedrības līdzdalības platformā "Manabalss.lv" ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju otrā līmeņa iemaksu nesamazināšanu. Par iniciatīvu savākti vairāk nekā 18 000 parakstu.
"Indexo" iniciatīvā norāda, ka nav pieļaujama šodienas īstermiņa budžeta tēriņu finansēšana uz iedzīvotāju pensiju rēķina.