Saeima pieņem vēsturisku lēmumu attiecībā uz valodas lietošanu veselības aprūpē

© MN

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pacientu tiesību likumā, kuros noteikts, ka pacientiem pašiem būs jānodrošina tulkošana valsts valodas nezināšanas gadījumā.

Gadījumā, ja pacients nepratīs valsts valodu un runās tādā valodā, ko ārstniecības persona nesaprot, pacientam pašam būs jānodrošina tulkošana, par šodien pieņemtajām izmaiņām aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Kā izņēmums šai normai noteikti gadījumi, kad tas nebūs iespējams objektīvu iemeslu dēļ.

Grozījumi likumā veikti, lai uzlabotu pacientu tiesību ievērošanu. Likumā nostiprināts, ka pirms plānotu veselības aprūpes pakalpojumu uzsākšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums informēt pacientu par pakalpojumu izmaksām un apmaksas kārtību.

Tāpat noteikts, ka ārstniecības iestādes vadītājs ir atbildīgs par informācijas par veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējām un apmaksas kārtību publiskošanu ārstniecības iestādē. Kā pieņemto izmaiņu anotācijā atzīmē tā autori, pastāv gadījumi, kad pacients par nepieciešamību veikt attiecīgu maksājumu tiek informēts tikai pēc manipulācijas, tādējādi radot situāciju, kurā viņš var nebūt spējīgs norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem.

Nostiprinātas arī pacienta tiesības laikus saņemt informāciju par savu veselību. Noteikts, ka informāciju sniedz ārstējošais ārsts vai citas ārstniecībā iesaistītās ārstniecības personas atbilstoši savai kompetencei.

Ārstējošais ārsts informācijas sniegšanu pacientam varēs atlikt tikai gadījumā, kad viņš pamatoti paredz, ka tas varētu būtiski apdraudēt pacienta vai citu personu dzīvību vai veselību. Informācija sniedzama pacientam saprotamā formā, izskaidrojot medicīniskos terminus un ņemot vērā pacienta vecumu, veselības stāvokli, briedumu un pieredzi, paredz grozījumi.

Likumā nostiprināts arī ārstniecības iestādes pienākums nodrošināt nepilngadīgā pacienta likumiskajam pārstāvim vai citam pacienta izvēlētam pārstāvim pastāvīgu klātbūtni vai atbalsta iespēju ārstniecības laikā, ja klātbūtne netraucē ārstēšanu un to pieļauj apstākļi.

Tāpat noteikts, ka ārstniecības iestādei nepilngadīgā pacienta ārstniecības laikā ir jānodrošina viņa fiziskā un mentālā labklājība, tiesības uz izglītību, jaunradi un brīvā laika aktivitātēm atbilstoši vecumam, ciktāl tas ir iespējams. Ārstniecības iestādei būs jānodrošina nepilngadīgā pacienta tiesības paust viedokli par veselības aprūpi, izteikt ierosinājumus un sūdzības.

Likumā nostiprināts, ka pacientam ir tiesības uz tādu ārstniecību, kas tiek veikta tikai to personu klātbūtnē, kuras ir tieši iesaistītas ārstniecībā. Tāpat noteikts, ka pacientam ir tiesības pieaicināt citu personu ar nosacījumu, ka tā ārstniecībai netraucē. Pastāv situācijas, kad pacientam ir nepieciešams īpašs fizisks un emocionāls atbalsts, piemēram, uzzinot par smagu vai neārstējamu slimību, atzīmē pieņemto izmaiņu autori.

Latvijā

“Polija un Latvija apzinās, ka Eiropai ir jāstrādā pie konkurētspējas veicināšanas, inovācijām un birokrātijas mazināšanas un nākamo pusgadu šiem jautājumiem pievērsīs pastiprinātu uzmanību. Mēs varam strādāt kopā un pastiprināt jau līdz šim veiksmīgo sadarbību,” par secinājumiem pēc divu dienu vizītes Polijā norāda ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Polija nākamos sešus mēnešus būs prezidējošā valsts ES Padomē.

Svarīgākais