Ap 300 Latvijas policistu noformējuši trūcīgās personas statusu, Ventspils iecirkņa izolators nedarbojas, – nav kas to sargā, krimināllietas buksē, jo apsūdzēto piemēram bēgt uz Īriju seko arī izmeklētāji.
Eiropas policijas arodorganizācija EuroCop apsver iespēju rekomendēt Briselei Latvijas izslēgšanu no Šengenas zonas.
Šobrīd policista profesijai ir grūti konkurēt ar pārējām brīvajām darba tirgū, un to uzskatāmi parāda policijas vakanču statistika pa reģioniem. Latgalē un Vidzemē valda lielāks bezdarbs, tāpēc tur vakantas ir tikai pa trim policistu vietām. Cilvēki ir ar mieru darīt jebko – ka tikai darbs. Savukārt Zemgalē vajadzīgs ap 30 policistu, Kurzemē – ap 60, bet Rīgas reģionā visvairāk – pāri 160.
Sistēma veicina aiziešanu
Ja citās profesijās darbs ir pieejams un atalgojums augstāks, kāpēc lai kāds vēlētos, piemēram, tupēt pa nakti pie izolatora būdas par 200 latiem mēnesī. Situācija Ventspils iecirknī ir simptomātiska. No četriem kārtībniekiem, kas sargāja izolatoru un tā iemītniekus, divi aizbraukuši uz ārzemēm, viens atradis labāk atalgotu darbu tepat Latvijā. Tā kā izolatoram nav iespējams nodrošināt diennakts apsardzi, aizturētie tiek vadāti uz Talsiem un Liepāju, attiecīgi naudu nodedzinot degvielā.
Latvijas Apvienotās policijas arodbiedrības viceprezidents Andris Stepanovičs atzīst, ka situācija iekšlietu resorā ir dramatiska. To īpaši pasliktinājusi pāreja no 24 stundu maiņu darba uz 12 stundām. Tiem policistiem, kas strādā vēl kādos citos darbos, tos attiecīgi esot grūtāk salāgot, un, ja jāizšķiras par darbu policijā vai, piemēram, apsardzē, priekšroka tiekot dota pēdējam. Tur vairāk maksā. Lauku policistiem papildu arguments darba atstāšanai esot degvielas cenu kāpums. Tie, kam pieejama izdienas pensija un pensionēšanās priekšlaikus, nekavējoties to izmantot – viņi ejot prom no darba policijā, jo profesionālā nākotne izskatās arvien sliktāk. Arī A. Stepanovičs aizstāv policistu intereses, pats nesen kļūdams par gados jaunu pensionāru. Faktiski izdienas pensija šobrīd darbojas nevis kā papildu stimuls strādāt šajā profesijā, bet iet projām no tās.
EuroCop krata pirkstu
Martā Eiropas tiesībsargu arodorganizācijas EuroCop valde apmeklēja mūsu valsti, un lielākais šoks tai bijis par ierindas policistu nabadzību, proti, faktu, ka ap 300 policistu noformējuši sev trūcīgās personas statusu. Viņi nesaprata, kā Eiropas policists var būt trūkumcietējs. Vasarā paredzēta atkārtota vizīte, lai pārliecinātos, kā Iekšlietu ministrija pildījusi organizācijas rekomendācijas. Ja progresa nebūs, EuroCop varētu rosināt izslēgt Latviju no Šengenas zonas. Protams, šāds rosinājums nebūtu obligāti saistošs, turklāt Eiropas Savienībai nemaz nav izstrādāts juridisks mehānisms Šengenas līgumvalstu izslēgšanai.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone šīs arodbiedrību aktivitātes sauc par «absolūti abstraktu pļāpāšanu». «Policijas darba apstākļi ir nacionālā atbildība. Protams, mēs esam sarūgtināti, ka šobrīd nav iespējas investēt un pacelt algas. Taču tas nevar izraisīt kādas starptautiskas juridiskas sekas,» skaidro valsts sekretāre.
Tomēr Iekšlietu ministrija pārmaiņas sola. Pašlaik turpinās policijas struktūras un darbinieku slodžu izvērtēšana. Ministrijas paspārnē izveidota speciāla darba grupa. Priekšlikumi iekšlietu iestāžu amatpersonu atlīdzības reformai un darba kvalitātes uzlabošanai ir jāiesniedz līdz 2011. gada 1. jūnijam. Demisionējusī, taču līdz jūnijam vēl strādājošā ministre Linda Mūrniece portālā esmaja.lv izsakās, ka labiem darbiniekiem algas tiks celtas, atlaižot «slinķus un likumpārkāpējus. (..) Tie, kas strādā, par savām vietām nebaidās, jo zina, ka viņi tiek augstu vērtēti.» Reālā situācija gan liecina, ka nekādas lielās izvēles iespējas kadru jautājumos policijas vadītājiem nav.
Visi ārzemēs
Kāds Vidzemē strādājošs prokurors Neatkarīgajai apraksta situāciju viņa pārraudzītajā policijas iecirknī. «Tur nav neviena izmeklētāja, kas būtu nostrādājis kā es – vismaz septiņus gadus. Kadru mainība ir milzīga. Jauns cilvēks atnāk strādāt policijā, paņem sev kredītu bankā, drīz saprot, ka te nekas nespīd, un iet projām. Bet viņa vietā nāk nākamais jaunais cilvēks, un drīz vien arī viņš viļas. Protams, tā strādājot, rezultāts ir neapmierinošs.» Kādā dzīvokļa apzagšanas lietā prokuroram nācās saskarties ar bēdīgi kuriozu situāciju. Vispirms uz Īriju aizbraucis apsūdzētais, tad viņa piemēram sekojuši liecinieki, un visbeidzot izrādījās, ka arī no darba policijā aizgājušais izmeklētājs liecināt tiesā jāaicina ierasties no Īrijas. Atrast viņu tā arī nav izdevies.