Atkārtoti izvērtēs VID amatpersonas krimināllietu par kukuļņemšanu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēla zemākas instances tiesas spriedumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonas krimināllietā par kukuļņemšanu 100 eiro apmērā, līdz ar ko lieta būs jāskata atkārtoti, aģentūru LETA informēja AT.

Publiski pieejamā informāciju tiesu kalendārā liecina, ka apsūdzēts ir VID darbinieks Andris Pauliņš.

Lietā tika vērtēts, vai apsūdzētais pamatoti ir attaisnots vienā no apsūdzībām un par otra noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ar brīvības atņemšanas sodu notiesāts nosacīti. Piekrītot vairākiem kasācijas protesta argumentiem, AT zemākas instances tiesas spriedumu attiecīgajā daļā atcēla un lietu nosūtīja jaunai izskatīšanai.

Saskaņā ar apsūdzību VID amatpersona pieņēma kukuli 100 eiro un nodrošināja kontrabandas ievešanai labvēlīgus apstākļus, kā rezultātā tika ievestas nedeklarētas muitošanai pakļautas preces - no uzskaites noņemtas automašīnas.

Pirmās instances tiesa apsūdzēto atzina par vainīgu un sodīja gan par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, gan par kukuļņemšanu. Apelācijas instances tiesa apsūdzēto dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā attaisnoja. Par kukuļņemšanu apsūdzētais sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un četriem mēnešiem, notiesājot nosacīti, kā arī atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus valsts un pašvaldības iestādēs uz pieciem gadiem un konfiscējot mantu.

AT atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par apsūdzētā attaisnošanu, norādot, ka gadījumā, ja dienesta stāvoklis izmantots, lai pieļautu pārkāpumus muitas darbības sfērā, nenomaksātais muitas nodoklis noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdī ir attiecināms uz būtiska kaitējuma esības konstatēšanu, ja arī vēlāk muitas nodoklis tiek nomaksāts vai prece konfiscēta.

Tiesa arī piekrita prokurora argumentam, ka atbilstoši judikatūrai būtisku kaitējumu bez papildu izklāsta apsūdzībā rada valsts amatpersonas darbība, kas saistīta ar šīs personas citu noziedzīgu nodarījumu vai arī citas personas noziedzīgu nodarījumu, ko konstatē izskatāmajā krimināllietā vai ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu citā krimināllietā. Senāta vērtējumā lietā konstatētie fakti bija apsverami arī šādā kontekstā.

Saistībā ar nosacītu notiesāšanu AT uzsvēra, ka tad, ja tiesa atzīst par iespējamu sodu neizpildīt, tai pieņemtais lēmums īpaši jāmotivē, tostarp pievēršot uzmanību vispārējās prevencijas mērķa sasniegšanai. Ja apsūdzētais tiks atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, tiesai, izvērtējot VID Muitas pārvaldes prestiža diskreditācijas pakāpi, jāņem vērā, ka amatpersonas izdarītiem diviem noziegumiem kopumā piemīt augstāka kaitīguma pakāpe nekā par vienu noziegumu.

AT jau vairākkārt ir norādījis, ka nesamērīgi mīksta soda noteikšana nesasniegs soda mērķi - sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu -, jo šajā gadījumā vainīgā persona netiks pakļauta soda piespiedu ietekmei un ar to saistītajiem ierobežojumiem tādā mērā, kas atbilstu izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam kaitējumam. Šādas situācijas neveicina arī soda prevencijas uzdevuma izpildi, jo nenostiprina ne vainīgās personas, ne citu personu pārliecību par nepieciešamību pildīt likumus un atturēties no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas.