Valsts prezidents: Mums ir jāgatavojas atvairīt gan hibrīduzbrukumus, gan, iespējams, arī militārus uzbrukumus
Latvijas iedzīvotājiem jābūt gataviem dažāda veida provokācijām un hibrīdkara elementiem, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).
Nacionālie bruņotie spēki (NBS) otrdien, 5.martā, izplatīja paziņojumu, norādot, ka Krievija, mēģinot uzturēt esošo militāro spēju un tempu turpināt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, jau būtiski samazinājusi savus personāla resursus un bruņojumu Latvijas robežas tuvumā, līdz ar to Krievijai nepietiek militārās jaudas un resursu, lai veiktu konvencionālu uzbrukumu pret NATO dalībvalsti. Tāpēc NBS aicina informatīvajā telpā izskanējušās tendenciozās spekulācijas no dažādiem avotiem par iespējamu apdraudējuma pieaugumu Eiropā, tostarp Latvijā, vērtēt kritiski.
Valsts prezidents uzsvēra, ka mēs patlaban dzīvojam vētrainā un trauksmainā laikā. Vairākās NATO dalībvalstīs gan valsts amatpersonas, gan militārie eksperti, ģenerāļi, bruņoto spēku vadītāji atklāti runā par to, par ko nav runāts vairāk nekā 30 gadus pēc aukstā kara beigām, proti, ir jābūt gataviem visa veida scenārijiem, tostarp arī karadarbībai starp Krieviju un NATO potenciālā nākotnē.
Rinkēviča ieskatā diskusija ir būtiska. Tā parāda, ka apjausma par Krievijas agresiju ir nonākusi arī daudzu NATO dalībvalstu vadītāju un sabiedrību apziņā. Valsts prezidents norāda, ka Ukraina patlaban sekmīgi strādā ar gaisa spēkiem, piemēram, otrdien izskanēja ziņas par nogremdēto Krievijas patruļkuģi "Sergej Kotov", taču tik labi nesokas Ukrainas frontē.
"Mēs redzam daudzas un dažādas ziņas, daudzas no tām ir precīzas, daudzas - neprecīzas, ir daudz spekulāciju. Sociālo tīklu laikmetā cilvēks var neticēt tam, ko saka amatpersonas vai masu mediji, bet notic vienam vai otram vēstījumam. Mēs redzam, ka daļa no vēstījumiem, ar kuriem mēģina mūs iebaidīt, raisīt neticību, ir saistīti ar Krievijas propagandas un infokara mašinēriju," sacīja prezidents.
Rinkēviča ieskatā NBS vēstījums par to, ka iedzīvotājiem, vērtējot ziņas, jābūt kritiskākiem, ir pareizs. Valsts prezidents norādīja, ka cilvēkiem ir jautājumi, ko iesākt krīzes gadījumā. Viņaprāt, NBS aicinājums iedzīvotājiem iestāties Zemessardzē, pievienoties Valsts aizsardzības dienestam, iziet rezerves karavīru apmācību ir pareizs.
Prezidents norāda, ka, ja cilvēks kaut kam gatavojas un zina, ko darīt, mazināsies arī trauksmes sajūta. Viņš apstiprināja, ka pie valsts robežām nav Krievijas vienības, kas varētu īstenot iebrukumu. Rinkēvičs uzsvēra, ka iedzīvotājiem jābūt gataviem dažāda veida provokācijām, piemēram, pie Latvijas un Baltkrievijas robežas atkal palielinās migrācijas plūsma, Valsts drošības dienests un Valsts policija ir aizturējusi personas, kas saistītas ar "Molotova kokteiļa" iemešanu Okupācijas muzejā.
"Mums ir jāaudzē savas spējas pretoties. Latvijai nav tiešu militāru draudu, bet nākotnē mēs nevaram izslēgt nevienu scenāriju. Mums ir jāgatavojas atvairīt gan hibrīduzbrukumus, gan, iespējams, arī militārus uzbrukumus. Tāpēc valdība lemj par aizsardzības stiprināšanu uz valsts austrumu robežas, mēs pērkam pretgaisa aizsardzības sistēmas. [..] Dažreiz šķiet, ka mums ir miljardiem eiro, ko varam šiem mērķiem atvēlēt. Tā nav, mums ir jābūt radošiem, pielāgojot risinājumus, lai tie ar minimāliem līdzekļiem dotu maksimālu atdevi," sacīja Rinkēvičs.
Viņš aicināja sabiedrību būt tādā noskaņā, ka šodien kara draudu nav, bet tas nenozīmē, ka situācija nevar kaut kad nākotnē mainīties, tāpēc ir jāstiprina valsts aizsardzība un iekšējā drošība. Uzrunājot tos, kas ir satraukušies par valsts nākotni, prezidents sacīja, ka viņš saprot satraukumu un negrasās pret to izturēties, norādot, ka tie ir nieki. Prezidents pauda aicinājumu visiem kopā rīkoties un darīt iespējamo, lai sliktākais scenārijs paliku teorētisks un uz papīra. Viņš akcentēja, ka ir daudz darāmā, neskatoties uz sarežģīto situāciju. Tāpat ir jāturpina strādāt, taču bez nolemtības un panikas sajūtas.
Ministru prezidente uzsvēra, ka NBS ir nākuši klajā ar skaidru ziņu, ka nav pamata baumām par kara sākumu. Viņasprāt, NBS vēstījums ir skaidrs signāls iedzīvotājiem - NBS nesaskata riskus. Siliņas ieskatā mēs dzīvojam aktīvā sociālo mediju pasaulē un jebkurš var sevi nodēvēt par ekspertu, paust viedokļus, kas ne vienmēr sakrīt ar patieso, reālo situāciju, kāda tā ir.
"NBS paziņojums skaidri pasaka, ka iedzīvotājiem nepastāv kara draudi, pie mūsu robežām nepulcējas Krievijas vai Baltkrievijas militārie spēki. Baumas, kas ik pa laikam dzirdamas, izplata dažādi bijušie politiķi, kas rada satricinājumus sabiedrībā. NBS ir rīkojušies tieši tā, kā tiem ir jārīkojas. Tie ir novērtējuši reālo situāciju un informējuši iedzīvotājus," sacīja Siliņa.
Kā vēstīts, NBS paziņojumā norāda, ka Krievijas militārā nespēja gūt uzvaru un milzīgie resursu zaudējumi jau vairāk nekā divus gadus ilgušajā karadarabībā Ukrainā liecina par tās sistēmisku vājumu un stagnāciju visos tās komandvadības līmeņos. Turklāt, lai Krievija uzbruktu kādai no dalībvalstij, ir nepieciešams, lai tiktu izpildīti vairāki priekšnosacījumi un radīta specifiska situācija. Tāpēc NBS vērš uzmanību, ka šādi priekšnosacījumi Krievijas agresijai pret NATO dalībvalstīm nepastāv.
NBS atgādina, ka jau gandrīz 20 gadus Latvija ir pasaulē spēcīgākās alianses dalībvalsts. Uzbrukums Latvijai nozīmētu uzbrukumu visām dalībvalstīm, kam sekos nekavējoša reakcija no NATO.
Pēdējā laikā Latvijas informatīvajā telpā no Latvijas un ārvalstu dažādiem viedokļu paudējiem izskanējuši populistiskas spekulācijas par NBS nespēju aizsargāt valsti. Tāpēc NBS aicina sabiedrību saglabāt vēsu prātu, nedalīties un nepastiprināt šādus vēstījumus - īpaši tādus, ko izplata personas, kuras vairs nedienē bruņotajos spēkos, vai vispār nav bijušas saistītas ar aizsardzības nozari. Daloties ar apšaubāmiem vēstījumiem, šīs personas neapzināti vai apzināti sniedz pakalpojumu Krievijas agresīvajiem propagandas vēstījumiem.
"Mēs, karavīri un zemessargi, mieru neuzskatām par pašsaprotamu. Tāpat kā lietuvieši un igauņi un citu NATO dalībvalstu karavīri, arī mēs ik dienu gatavojamies karam, lai tas nebūtu. Šis ir mūsu izvēlētais aicinājums un pienākums pret Latviju un atbildība par katru mūsu valsts iedzīvotāju. Tā vietā, lai kārtējo reizi tiražētu populistiskus ierakstus sociālajos medijos, aicinām visiem kopā stiprināt valsts drošību, iestājoties Zemessardzē, valsts aizsardzības dienestā, vai apgūt militārās pamatiemaņas brīvprātīgo rezervistu kursā," teikts NBS paziņojumā.
Noslēgumā NBS uzsver, ka Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga drošības situācijai, kāda tā ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar Krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā.