Eksperti par pratināšanu viesnīcās: "Tur kaut kas nav kārtībā"

Pratināšanas viesnīcās, advokātu birojā un restorānā klāj aizdomu ēna, secina Neatkarīgās aptaujātie bijušie smago noziegumu izmeklētāji un operatīvā darba veicēji.

Neatkarīgā jau ir aptaujājusi advokātus, izmeklētājus, arī pašus prokurorus, kādēļ krimināllietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu pirmstiesas izmeklēšanā prokurori atsevišķas izredzētas personas pratināja viesnīcas Rīdzene restorānā, viesnīcās ABC, Baltpark Hotel, Islande Hotel, kā arī advokātu Guntara Antoma un Ligitas Pētersones birojā, nevis, kā ierasts, prokuroru darba kabinetā.

Prokurori apgalvo, ka šādu pratināšanu iemels bijis apdraudējums visplašākajā nozīmē un advokātes Ligitas Pētersones veselības stāvoklis. Turpretī Neatkarīgās aptaujātie advokāti, bijušie izmeklētāji un prokurori pauda viedokli, ka bijis jābūt citiem, daudz pārliecinošākiem, argumentiem, kāpēc pratināšanām izvēlētas šādas vietas, un šādā veidā gūtās liecības viennozīmīgi esot apšaubāmas.

Tualetē atspārdīs

Bijušais smago noziegumu izmeklētājs un Iekšlietu ministrijas ilggadējais valsts sekretārs Andris Staris, runājot par pratināšanām ārpus prokuroru darba telpām, izsaucās: "Neatceros kopš neatkarības atgūšanas laikiem, ka mūsu policisti lieciniekus būtu pratinājuši tik interesantās vietās. Tas būtu saprotams, ja pratināšanas šajās vietās būtu saistītas ar noziedzīgo notikumu. Tas viss izskatās jocīgi un atsauc atmiņā mūsu kaimiņvalsts prezidenta Vladimira Putina teikto: "Mēs arī tualetē viņus atspārdīsim" (Mi i v sortire ih zamočim). Es nesaprotu bijušo kolēģu prokuroru rīcību. Ja man Valsts policijā būtu notikusi tāda pratināšana, es nekavējoties par notikušo uzsāktu dienesta pārbaudi. Es jau saprotu, ka jaunais Kriminālprocesa likums visu atļauj, bet tā mēs iebrauksim purvā."

Pierādījumus var apšaubīt

Runājot par viesnīcās, advokātu birojos un restorānos gūto liecību ticamību, A. Staris teica: "Tādus pierādījumus vienmēr var apšaubīt. Rodas jautājums – kādēļ tā tiek darīts un kā interesēs tas tiek darīts. Vai tiešām mūsu prokurori tik tālu jau ir nonākuši, ka to nesaprot."

A. Staris atklāja, ka viņš ir iepazinies ar prokuroru paustajiem argumentiem, kāpēc notikušas pratināšanas ārpus prokuratūras telpām. Viņu īpaši bija saniknojis arguments par nepieciešamību garantēt pratināmā drošību: "Ja šitā kāds palaiž muti, tad vajag ar sūdainu koku sadot! Kādēļ drošības dēļ jāpratina viesnīcā un advokātu birojos? Valsts iestādes taču vēl ir spējīgas garantēt personu drošību. Tur kaut kas nav kārtībā."

Tas ir smieklīgi

Bijušais Valsts policijas Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvaldes priekšnieks Sandris Plaudis skaidroja, ka profesionāls izmeklētājs, ja viņam nepieciešamas liecības, skrien lieciniekam pakaļ, mēli izkāris, un pratina viņu jebkur: viesnīcā, restorānos, uz ielas. Taču pavisam cita lieta, ja pratināšana tiek iepriekš plānota. "Viesnīcā vieglā atmosfērā ar vīniņu vai viesnīcas istabiņā, kur ir arī meitenes, tas viss ir smieklīgi!" noteica pieredzējušais izmeklētājs. "Šeit var būt simts un viens variants. Jāskatās, kādu personu pratināja. Varbūt viesnīcā bija izliktas noklausīšanās sistēmas? Varbūt tas kādam bija izdevīgi un kāds to visu varēja vērot no malas? Ļoti iespējams, ka pratināšana viesnīcā bija izdevīga vai pat vajadzīga tieši pratināmajiem. Būtiski ir saprast sekojošu lietu: ja persona saņem pavēsti ierasties pie izmeklētāja konkrētā laikā, tad bez attaisnojoša iemesla persona to nevar ignorēt. Ja izmeklētājs aicina personu uz pratināšanu viesnīcā, persona no tā var atteikties. Ja tu labprātīgi ej uz viesnīcu pratināties, tad pats esi vainīgs," ironizēja S. Plaudis.

Tomēr viņš izslēdza iespēju, ka viesnīca izvēlēta tādēļ, lai liecinieku īpaši apstrādātu ar mērķi izspiest no viņa vajadzīgās liecības. "Mūsu laikos jau kolkas (piespiešana izstāstīt patiesību – aut.) nenotiek," zīmīgi noteica S. Plaudis.

Stāstot par optimālo stilu pratināšanā, izmeklētājs uzsvēra, ka ideāli, ja izmeklēšanā nopratināšana tiek ierakstīta video vai vismaz audio nesējā, ko pēc tam var izmantot izmeklēšanas darbā. Tā viņam esot mācīts ASV, un metodes priekšrocības apstiprinājusi arī prakse.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais