Šogad par trešo daļu samazināts finansējums valsts autoceļu uzturēšanai ziemas apstākļos. Atbilstoši pazemināsies arī uzturēšanas līmenis – ceļus tīrīs un kaisīs retāk, kā arī ievērojami palielināsies to autoceļu kopgarums, kurus ziemas laikā tīrīs tikai trīs vai četras reizes.
Valsts a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktors Aldis Lācis norāda, ka šoziem ceļi būs līdzīgā stāvoklī kā 2005./2006. gada ziemā.
Reģionos klāsies grūtāk
Šoziem finansējums ziemas darbiem uz autoceļiem ir 14,6 miljoni latu, tas ir par 6,4 miljoniem mazāk nekā pērn. A. Lācis norāda, ka ar šādu finansējuma samazinājumu valsts autoceļiem ziemas laikā nav iespējams nodrošināt tādu uzturēšanas līmeni kā iepriekšējos gados. Lai spētu uzturēt ceļus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, vairāk nekā 2000 kilometriem ceļu pazeminātas uzturēšanas klases. Tas nozīmē, ka šos ceļus tīrīs un kaisīs retāk.
Tā kā uzturēšanas klases nosaka atbilstoši satiksmes intensitātei, kas reģionos pērn samazinājusies par aptuveni 10 procentiem, bet Rīgas apkārtnē par 4 procentiem, zemāks uzturēšanas līmenis galvenokārt būs ceļiem, kas atrodas tālāk no galvaspilsētas.
"Principā ceļu stāvoklis būs līdzīgs kā 2005./2006. gada ziemā. Tas nenozīmē, ka jābūt katastrofai," stāsta A. Lācis. Viņš norāda, ka pērn bija ļoti smaga ziema no uzturēšanas viedokļa, jo daudz sniga un gaisa temperatūra bieži bija tuva nullei. Šādos laika apstākļos ceļi ir jākaisa divas reizes dienā. Vieglāk un lētāk ir strādāt, ja sniegs turas pastāvīgi un ir sals. "Viss atkarīgs no laika apstākļiem, ja tie būs labvēlīgi, ceļi būs labā stāvoklī," piebilst A. Lācis.
Finansējums mazāks, izdevumi tie paši
Diemžēl ceļu uzturēšana nākamgad lētāka nekļūs, jo gan sāls maisījumam, gan degvielai cena nav mainījusies. Tāpat nav samazinājušies kredīta maksājumi par uzturēšanas tehniku. Lētāks kļuvis tikai darbaspēks.
A. Lācis norāda, ka pašlaik nav zināms, cik liels samazinājums nākamgad būs visam ceļu budžetam, bet ziemas uzturēšanai finansējums vairs nemainīsies. Viņš pastāstīja, ka naudu autoceļiem piešķir no valsts autoceļa fonda programmas. Tai jānovirza visas iekasētās ikgadējās transporta līdzekļu nodevas un 80% no iekasētā akcīzes degvielas nodokļa.
Tomēr, vai ceļu budžetā patiešām nonāk visa paredzētā summa, precīzi pateikt nevar, jo Valsts ieņēmumu dienests LVC nesniedz informāciju par kopējo iekāsēto nodokli. Pēc uzņēmuma aprēķiniem autoceļu fondā nonāk krietni mazāka summa, nekā paredz likums par autoceļiem. A. Lācis gan piebilst, ka laikā, kad samazina algas skolotājiem un ārstiem, ceļu stāvoklim nav jābūt pirmajai prioritātei.
Jābrauc prātīgi
Šogad galveno uzmanību veltīs ceļu tīrīšanai, bet ceļu kaisīšanai izmantos smilts un sāls maisījumu, kas uz brauktuves turas vairākas dienas. "Ir trīs lietas, kas būtiski ietekmē drošību uz ceļa – segums, automašīnas riepu kvalitāte un ātrums. Ziemas laikā ir jāizvēlas atbilstošs braukšanas ātrums, bet diemžēl, uzsniegot sniegam, autovadītāji savus paradumus nemaina," stāsta A. Lācis. Par to liecina Satiksmes vadības centra dati. Bieži ziemas laikā ir novērojams, ka uz apsniguša ceļa automašīnu plūsmas vidējais ātrums ir lielāks nekā 100 kilometri stundā.
Tikpat svarīgi ir arī nebraukt pārāk lēni, jo pārējiem autovadītājiem nākas palielināt ātrumu, lai veiktu apdzīšanas manevru. Arī rudenī uz ceļa jābūt uzmanīgiem, jo mitrums un sakritušas koku lapas brauktuvi padara ļoti slidenu, turklāt lietus un miglas laikā pasliktinās redzamība.