Siltās ziemas dēļ "Latvijas valsts ceļiem" izdevies ietaupīt dažus miljonus eiro

"Kopumā siltākās ziemas dēļ LVC varēja veikt vairākus darbus, kurus parasti dara pavasara vai rudens sezonā, piemēram, grāvjmalu pļaušana. Tādējādi vasarā varēs veikt vairākus darbus, kuriem dažkārt nepietiek resursu, piemēram, grāvju tīrīšana, horizontālu marķējumu krāsošana un citi," piebilda Lazdovskis.

Komentējot, kāds ir aptuvenais ietaupījums, Lazdovskis norādīja, ka tie varētu būt pāris miljoni eiro, kurus varēs novirzīt citiem mērķiem. "Piemēram, pagājušajā ziemas sezonā bija ļoti sniegotas novembra beigas un decembris. Šādā sniegotā dienā ceļu uzturēšana izmaksā aptuveni pusmiljonu eiro," piebilda Lazdovskis.

Viņš skaidroja, ka kopumā LVC ceļu uzturēšanas budžets ir aptuveni 57 miljoni eiro gadā, no kuriem 50-60% tiek iztērēti ziemas sezonā, bet atlikušie - vasaras sezonā.

Jautāts par iepriekšējo autoceļu stratēģiju līdz 2040.gadam, kas paredzēja Latvijā izbūvēt ātrgaitas ceļus apmēram 1055 kilometru garumā, Lazdovskis norādīja, ka attiecībā uz galvenajiem ceļiem ambīcijas ir jāsamazina. "Jākoncentrējas uz Rīgas apvedceļu, visu Lietuvas šoseju, ieskaitot Bauskas un Iecavas apvedceļu, vienu ceļu līdz Skultei un Ventspils šosejas (A10) posmu līdz Tukumam. Tie ir posmi, kur ir augsta satiksmes intensitāte un tur nedrīkst nebūvēt četru joslu autoceļus," piebilda Lazdovskis.

Viņš uzsvēra, ka attiecībā uz šiem posmiem viena vai otrā veidā būs jāatrod finansējums, kas būs atkarīgs no nākamo periodu Eiropas Savienības (ES) finansējumiem un citām prioritātēm. Viņš minēja, ka iepriekš bija apņemšanās šo stratēģiju īstenot, tostarp tika veiktas ietekmes uz vidi (IVN) procedūras un skiču projekti Rīgas apvedceļam, bet to ietekmēja nepieciešamās investīcijas "Rail Baltica" projektam un ģeopolitiskā situācija.

Lazdovskis norādīja, ka vidēji pagājušo desmit gadu laikā LVC kapitālieguldījumi bija 180 miljoni eiro gadā, Covid-19 pandēmijas gados 200 līdz 220 miljoni eiro gadā, bet turpmāk tie būs 111-115 miljoni eiro gadā. Kā vienu no risinājumiem autoceļu stratēģijas īstenošanai viņš minēja, ka varētu meklēt ES fondu pārdales, no projektiem, kas iespējams, nerealizēsies.

Lazdovskis sacīja, ka LVC ir gatavi būvprojekti, tostarp reģionālajiem un vietējiem ceļiem, 200 miljonu eiro vērtībā, kurus varēs sākt, līdz ko būs pieejams finansējums.

Viņš sacīja, ka kopumā Latvijā 8% valsts galveno autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvokli, tomēr ir atsevišķi izņēmumi, piemēram, Daugavpils šoseja (A6), kurš šogad tiks sākti būvdarbi, kā arī Vidzemes šosejas posms no Grundzāles līdz Alūksnes pagriezienam. "Tie ir divi lielie posmi, kas uz galvenajiem autoceļu tīkliem, ir sliktā stāvoklī, bet kopumā šie ceļi no komforta viedokļa ir sakārtoti un uzlaboti," piebilda Lazdovskis.

Savukārt attiecībā uz Bauskas apvedceļu viņš sacīja, ka publiskās un privātās partnerības (PPP) projekta iepirkumu plānots izsludināt nākamā gada sākumā, savukārt būvniecība varētu sākties 2027.gada otrajā pusē, 2028.gada sākumā.

LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.