Lietuvas prezidents Valds Adamkus privātā sarunā ASV vēstniekam Lietuvā Stīvenam Malam sūdzējies, ka toreizējā Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, piekrītot 2005.gada 9.maijā doties uz Maskavu, sašūpojusi Baltijas valstu vienotību.
Par to liecina ASV vēstnieka Viļņā sūtītais ziņojums, kas nonācis interneta vietnes "WikiLeaks" rīcībā. Šo ziņojumu Mals sūtījis ASV vēstniecību visās trijās Baltijas valstīs vārdā.
Mals atzinis, ka privātā sarunā ar viņu toreizējais Lietuvas prezidents ir sūdzējies, ka Vīķe-Freiberga, piekrītot 9.maijā doties uz Maskavu, "ir sašūpojusi Baltijas valstu vienotību un mēģina Latviju izvirzīt par Baltijas valstu līderi". Tādēļ arī Lietuva sākusi rupju kampaņu, lai gaidāmās ASV prezidenta Džordža Buša un Baltijas valstu prezidentu tikšanās vietu pārceltu no Rīgas uz Tallinu, tādējādi izvairoties no iespaida radīšanas, ka ASV atbalsta Latvijas pieeju Krievijai, sacīts ziņojumā.
ASV vēstnieki Baltijas valstīs pirms 2005.gada maijā gaidāmās toreizējā ASV prezidenta Džordža Buša vizītes Rīgā un tikšanās ar visu trīs Baltijas valstu prezidentiem aicinājuši Bušu izmantot lielisko iespēju "stiprināt savienību ar Amerikas labākajiem draugiem Eiropā un uzlabot viņu nobružāto vienotību, lai veicinātu ASV intereses".
Vēstnieki uzsvēruši, ka Bušam ir jācenšas samazināt saspīlējumu, kas radies trīs Baltijas valstu starpā saistībā ar 9.maija pasākumu apmeklēšanu Maskavā, kā arī Igaunijas, Latvijas un Lietuvas attiecībās ar Krieviju. Buša tikšanās ar visiem trim prezidentiem "nevarēja notikt piemērotākā laikā", ASV vēstnieku visās trīs Baltijas valstīs vārdā rakstījis Mals.
Vēstnieki ieteikuši Bušam "uzsvērt cieņu un atbalstu katram no trim lēmumiem, kas it kā atbilst katras valsts interesēm". Tomēr viņi aicina Bušu neaizmirst atgādināt, ka NATO vienmēr atbalstīs Baltijas valstis attiecībās ar Krieviju, ka valstīm ir jāturpina progress etnisko minoritāšu tiesību ievērošanā, ka Baltijas valstīm jāapsver visatbilstošākā reakcija uz Krievijas politisko nepastāvību un provokācijām, kā arī ieteica Bušam paslavēt visas trīs Baltijas valstis par konstruktīvo politiski militāro sadarbību ar Krieviju.
"Baltijas valstis ir vienas no mazākajām Eiropā, bet kopā to kopīgās vērtības un ambiciozā ārpolitika var palielināt to atbalsta ieguldījumu Amerikas svarīgākajās ārpolitikas interesēs," rakstīja vēstnieki, uzsverot, ka Bušam jāaicina visas trīs valstis sadarboties vairākos virzienos.
Pirmkārt, "demokrātijas eksportēšanā", jo "Baltijas valstis ir veiksmīgākās no bijušās Padomju Savienības republikām" un kopā tās var veicināt demokrātiju attīstību gan reģionā, jo īpaši kaimiņvalstī Baltkrievijā, gan tālāk aiz savām robežām, kā to, piemēram, dara Lietuva, uzņemoties atbildību par Afganistānas Goras provinces atjaunošanas darbiem.
Otra joma, kur visām Baltijas valstīm ir jāsadarbojas, ir enerģētika, jo praktiski vienas dienas laikā tās "de iure" kļuva par Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet "to gandrīz pilnīgā atkarība no Krievijas energoresursu piegādēm ierobežos to integrāciju Eiropā "de facto" tuvāko gadu laikā", rakstīja vēstnieki.
Treškārt, vēstnieki atgādina, ka augošās Baltijas valstu ekonomikas var būt izdevīgas ASV investīcijām, kas savukārt dos labumu ASV ekonomikai, tādēļ pēc iespējas vairāk ir jāveicina, lai tās nodod savas zināšanas arī citām bijušajām padomju republikām.
"Vienīgais kaitinošais elements mūsu kopumā rožainajās attiecībās ir mūsu politika prasīt vīzas no Baltijas valstu iedzīvotājiem, kas dodas apmeklēt savas ģimenes ASV, it īpaši tas ir slikti, ņemot vērā Baltijas valstu spēcīgo atbalstu ASV globālajiem mērķiem," atzīst vēstnieki, tādēļ viņi iesaka Bušam vēlreiz atgādināt par bezvīzu režīma virzīšanu, lai arī turpmāk iegūtu Baltijas valstu atbalstu ASV politikai.
Bušs ar toreizējiem Latvijas prezidenti Vairu-Vīķi-Freibergu, Lietuvas prezidentu Valdu Adamku un Igaunijas prezidentu Arnoldu Rītelu Rīgā tikās 2005.gada 7.maijā.