Gan tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (Vienotība, SCP), gan Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība, SCP) noliedz, ka plānotajos likumu grozījumos paredzēts ierobežot advokātu tiesības.
Jāatgādina, ka 1. februārī plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre, Vienotības un partijas Sabiedrība citai politikai (SCP) valdes locekle Karīna Korna paziņojusi, ka ministrija plāno grozījumus likumos, lai ierobežotu advokātu ietekmi. Spriežot pēc publicētā, piebalsojusi arī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, norādot, ka advokātu darbības dēļ tiesas procesi ieilgstot.
Esot blēņas
A. Štokenbergs Neatkarīgajai skaidroja, ka ministrijas centieni ir pārprasti: «Tieslietu ministrijā ir apkopoti pētījumi, kā uzlabot advokatūras darbu. Nevienā no priekšlikumiem nav minēts ierobežot advokātu skaitu vienai personai. Tās ir blēņas.»
Viņš skaidroja, ka priekšlikumos ir runa, piemēram, par to, ka juridiskās palīdzības sniedzēji Latvijā var būt tikai un vienīgi zvērināti advokāti vai arī personas, kurām ir juridiskā izglītība. Pēc ministra teiktā, juridiskās palīdzības sniedzējiem būtu uzstādāmas pietiekamas kvalifikācijas prasības, jāveic regulāras zināšanu pārbaudes un būtu jāizveido reģistrs par to, kuri juristi sniedz juridisko palīdzību.
A. Štokenbergs norādīja, ka uzmanība pievērsta arī advokātu disciplīnai: «Pati advokātu kolēģija ir identificējusi, ka gada laikā skatītas tikai piecas disciplinārlietas. Ja advokāti ar savu pašpārvaldi netiks galā, valstij šīs funkcijas būs jāpārņem. Bet, ja viņi paši tiks galā, tad valstij nav nekāda pamata iejaukties.»
Ministrs uzsvēra, ka no advokātiem būtu loģiski prasīt, lai viņi izglītotos visa mūža garumā, jo advokatūrai šobrīd nav pienākuma kārtot kvalifikācijas pārbaudes un līdz ar to turpināt tālākizglītību.
Pēc A. Štokenberga teiktā, vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu ir obligāta advokātu atbildības apdrošināšana. Tas esot klientu interesēs, jo tādējādi ir, no kā piedzīt zaudējumus gadījumā, ja advokāta kvalifikācija izrādījusies nepietiekama.
Jāiesaista advokātu palīgi
Ministrijā spriests arī par vecuma cenzu, kāds ir juridisko profesiju pārstāvjiem, piemēram, tiesnešiem.
Ministrs norādīja, ka mūsu valstī ir 1223 praktizējoši advokāti, no kuriem Rīgas pilsētā un reģionā praktizē 1014. Aktuāls jautājums par to, cik kvalitatīva un savlaicīgi pieejama ir juridiskā palīdzība ārpus Rīgas un Rīgas reģiona. «Mēs piedāvājam vairāk izmantot advokātu palīgu institūtu. Ja advokāts ir saņēmies daudz lietu un tās vēl ir rajonos, tad advokāta aizņemtības dēļ reizēm ir neiespējami sākt konkrētās lietas izskatīšanu. Ja pats netiek galā ar savu tiesu grafiku, uz tiesu jāsūta advokāta palīgi,» skaidroja ministrs. Pēc viņa teiktā, jāievieš advokātu noslodzes elektroniskais kalendārs, kurā būtu redzama advokāta noslodze jeb viņa atrašanās tiesas prāvās un advokāta plānotā ikgadējā atvaļinājuma laiks. Šādam kalendāram būtu jābūt pieejamam tiesām un advokātiem.
A. Štokenbergs uzsvēra, ka ministrija pilnībā piekrīt, ka advokātiem jābūt tiesībām iegūt informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm un tas jānostiprina likumā.
Līdztiesība – subjektīvs jēdziens
Vaicāts, vai advokātu tiesības šobrīd ir līdzvērtīgas prokuroru tiesībām, A. Štokenbergs teica: «Katram būs savs viedoklis. Prokurori un advokāti vienmēr teiks, ka viņiem par maz tiesību. Objektīvais rādītājs ir tikai tiesas spriedumu kvalitāte.»
Uz jautājumu, vai Latvijas tieslietu sistēmā ir iespējams, ka tiesa neļauj advokātam pārbaudīt pierādījumus, ministrs teica: «Tiesnesim vienmēr būs kompetence vērtēt, kas krimināllietā ir uzskatāms par pierādījumiem. Piemēram, nevar prasīt, lai tiesas sēdē pārbauda baumas vai procesuāli nenostiprinātus pierādījumus.»
Diskusija sākusies
A. Loskutovs, vaicāts, vai viņš atbalsta advokātu darbības ierobežošanu, teica: «Nevis lai ierobežotu advokātu darbību kā tādu, bet lai panāktu, ka advokāti pilda savas saistības un plānotu savu darbu samērīgi; lai viņiem nebūtu iespējas aizbildināties ar aizņemtību citos procesos, tādējādi tīši vai netīši novilcinot lietu iztiesāšanu. Mēs aicinājām Tieslietu ministriju izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus normatīvajos aktos. Diskusija vēl tikai sākusies.»
Taujāts, vai vajadzētu ierobežot advokātu tiesības pratināt lieciniekus, A. Loskutovs teica: «Par šo tēmu runa nav bijusi. Runa bija par to, ka advokāti bieži aizbildinās ar aizņemtību un tādējādi norauj lietu izskatīšanu. Par konkrētām procesuālajām darbībām tiesā runa nav bijusi un nerunājām arī par pieļaujamo advokātu skaitu vienai personai.»
Vaicāts, kādi ierobežojumi advokātiem būtu nepieciešami, lai saīsinātu tiesas procesu, A. Loskutovs norādīja: «Teorētiski es redzu, un tas ir tikai pieņēmums, ka advokāts drīkst ne vairāk kā vienu reizi lūgt atlikt lietas izskatīšanu un, ja aizņemtība viņam traucē piedalīties tiesā, tad vai nu viņam, vai klientam jāmeklē cits advokāts, kurš pilnvērtīgi varēs pildīt aizstāvības funkcijas.»
Jautāts, kāds būtu viņa viedoklis, ja tomēr diskusijas sāktos par ierobežojumiem advokātiem pratināt lieciniekus un pārbaudīt pierādījumus jeb veikt procesuālās darbības, A. Loskutovs skaidroja: «Ja runa aizies tik tālu, tad aicināsim arī advokātus. Šādu jautājumu izlemšana drīzāk ir Juridiskās komisijas kompetencē. Mūsu uzdevums bija aktualizēt šos jautājumus.