Aptauja: liela daļa iedzīvotāju plāno strādāt arī pēc došanās pensijā

© f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Liela daļa iedzīvotāju, sasniedzot pensijas vecumu, neplāno doties atpūtā, bet gan turpināt strādāt algotu darbu. Kā liecina Luminor bankas veiktā aptauja, trešdaļa jeb 35% no respondentiem virs 50 gadu vecuma plāno turpināt darba gaitas, lai spētu nodrošināt labklājīgas vecumdienas.

Īpaši aktīvi vēlas strādāt iedzīvotāji vecuma grupā no 50 līdz 59 gadu vecumam, kur šādu atbildi snieguši 42% aptaujāto, taču, palielinoties vecumam, strādāt gribētāju skaits pamazām sarūk.

Nedaudz biežāk darba gaitas plāno turpināt vīrieši (38%) nekā sievietes (33%).

“Kā zināms, Latvijā vecuma pensija veido tikai nedaudz vairāk par pusi no pirmspensijas ieņēmumiem, kas ir būtisks ienākumu kritums, tādēļ iedzīvotāju vēlme turpināt darba gaitas arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir saprotama. Tā kā likumdošana atļauj saņemt gan darba algu, gan vecuma peniju, iedzīvotājiem, kuriem veselība un darba spars atļauj, šīs var būt labs veids, kā parūpēties par savu labklājību. Lai arī kopumā novērojam, ka sabiedrībā paradums veidot uzkrājumus vecumdienām vēl nav pietiekami iesakņojies, salīdzinoši maza aptaujāto daļa jeb 12% nožēlo, ka ekonomiski aktīvajā vecumā nav pietiekami uzkrājuši, lai pensijas vecumu varētu sagaidīt bezrūpīgāk un nestrādājot,” saka Luminor pensiju daļas vadītājs Atis Krūmiņš.

Aptuveni katrs desmitais aptaujātais paļaujas uz aktīvo darba gaitu laikā veiktajiem uzkrājumiem, lai aizvadītu labklājīgas vecumdienas. Vispārliecinātākie par to ir Pierīgas iedzīvotāji un aptaujātie virs 60 gadu vecuma. Savukārt 5% aptaujāto cer, ka vecumdienās par viņiem parūpēsies bērni vai mazbērni.

“Lai gan rūpes par saviem ģimenes locekļiem un radiniekiem ir spēcīgās tradīcijās balstītas un var būt ļoti liels atbalsts vecumdienās, tomēr situācijas un apstākļi mēdz izvērsties dažādi, un uz šo iespēju nevajadzētu absolūti paļauties,” norāda Atis Krūmiņš. “Daļa aptaujāto jeb 6% uzskata, ka vēl ir pietiekami ilgs laiks, lai līdz pensijai izveidotu uzkrājumus, taču pieredze liecina, ka, sākot veikt uzkrājumus tikai no 50 gadu vecuma vai vēl vēlāk, ievērojamus uzkrājumus vecumdienām vairs neizdodas sakrāt, jo lielākie ienākumi iedzīvotājiem parasti ir no 30 līdz 50 gadu vecumam. Šī iemesla dēļ aicinu par vecumdienām sākt rūpēties, jau uzsākot darba gaitas, lai izveidotu tiešām būtisku drošības spilvenu labklājīgām vecumdienām.”

Svarīgākais