Latvijas pierobežā septembrī notikušās militārās mācības, kurās piedalījās nepilni 13 tūkstoši Krievijas un Baltkrievijas armijas karavīru, 400 lidmašīnu un ap 200 militārās tehnikas vienību, ir vienas no pēdējo gadu lielākajām un ilgākajām aktivitātēm.
Militārie speciālisti un politologi tās vērtē dažādi, tomēr norāda ja ne uz tiešiem lielvalsts draudiem, tad kā uz brīdinājumu politiskā kontekstā gan.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts izteicies: "Uz mūsu robežām notiek ļoti lielas mācības, un tās ir daudz lielākas nekā mācības, kuras notika neilgi pirms iebrukuma Gruzijā uz Gruzijas robežām" – ziņo aģentūra LETA. Ārpolitikas eksperts Atis Lejiņš piebilst, ka, viņaprāt, Gruzija iekritusi Krievijas izliktajās lamatās un kopš tā laika Krievija izspēlējot kārti, ka tai kā ekonomikas lielvalstij daudz kas tiks piedots. J. Sārts pieļāvis, ka šajā situācijā, kad Latvijas tiešā tuvumā tiek sapulcināti karavīri un militārā tehnika, ir "kaut kas satraucošs". Turklāt Krievijas Valsts dome veikusi izmaiņas likumos, turpmāk ļaujot valsts karaspēkam operatīvāk reaģēt ārzemēs.
"Tas ir satraucoši!" izsaucas A. Lejiņš. Viņš Krievijas militārās mācības netālu no Latvijas – Kaļiņingradā un Baltkrievijā – vērtē kā vēlmi netieši iedarboties uz mūsu valsti un NATO. A. Lejiņš uzskata, ka būtiska būs NATO reakcija: "Vai NATO varēs izstrādāt stipru plānu, kā netieši ietekmēt Krieviju? Tā būs spēle nākamo desmit gadu garumā." Aizsardzības ministrijas izpildsekretārs militāro spēju attīstības jautājumos brigādes ģenerālis Raimonds Graube ir pārliecināts, ka par NATO palīdzību Latvijai nevajadzētu šaubīties. Viņš kā militārpersona nesaskata militāru apdraudējumu Latvijas valstij. Tomēr plašākā kontekstā gan ir vērts aizdomāties, kāpēc dažas valstis tieši pašlaik palielina militāro mācību skaitu, to ilgumu, kā izvēlas to ģeogrāfisko vietu, karavīru skaitu un tā tālāk. "Tas rada bažas, tulkojot kā politiskas izpausmes formu," atzīst R. Graube.
Bijušais aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP) pārstāv citu viedokli – Krievija par mācībām brīdinājusi laikus, iespējams, vētru sējot krievvalodīgo mediju tendenciozais atspoguļojums. Ārlietu ministrijā Neatkarīgajai apstiprināja, ka Krievija saskaņā ar starptautisko praksi laikus izplatījusi informāciju par vērienīgo militāro mācību Zapad – 2009 rīkošanu, kā arī uz vienu dienu uzaicinājusi divus novērotājus no katras kaimiņvalsts. Politologa Kārļa Daukšta vērtējumā gandrīz visu septembri ilgušās mācības nevar uzskatīt par brīdinājumu Latvijai, bet gan par signālu procesiem Krievijas iekšienē. "Krievijā pastāv lielas problēmas, par kurām mēs maz zinām. Šādi lielvalsts vadītāji parāda, ka Krievija pretendē uz ietekmes sfēru bijušajā Padomju Savienībā. Militārās mācības notiek, lai parādītu Krievijas varenību, tāpēc bīstamību Latvijai nesaskatu. Esam NATO aizsardzībā."
Tikmēr pierobežā ļaudis dzīvo kā dieva ausī. Kalkūnē, 33 kilometru no Baltkrievijas robežas, par mācībām padzirdējuši televīzijā aizvakar, arī Indrā un Šķaunē septembrī informācijas par daudzajiem svešu valstu karavīriem neesot bijis.