Arodbiedrības prasa minimālās darba algas un neapliekamā minimuma palielināšanu

 
©Rūta Kalmuka/F64

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) nosūtīja vēstuli visām ministrijām, kurā pieprasa iekļaut 2023.gada valsts budžetā, LBAS ieskatā, vairākus vienlīdz svarīgus priekšlikumus prioritārajos pasākumos, informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

Kā pirmo prioritāti LBAS vēstulē min valstī noteiktās minimālās darba algas palielināšanu, kas Latvijā šogad ir otra zemākā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tā neatbilst darbinieku pamatvajadzību apmierināšanai Latvijā. LBAS uzskata, ka nedrīkst pieļaut, ka iedzīvotāji, kuri strādā pilnas slodzes darbu, dzīvo nabadzībā, tajā pašā laikā pašlaik ar minimālo algu nepietiek, lai pārvarētu nabadzības slieksni.

Kā nākamo prioritāti LBAS min arodbiedrības biedru maksu noteikt kā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotos izdevumus, uzskaitot to kā IIN pārmaksu, kas atgūstama, iesniedzot ikgadējo personas ienākumu deklarāciju. Pamatojoties uz to, ka LBAS kā nacionālā trīspusējā sociālā dialoga partneris pārstāv ne tikai biedru intereses, bet arī kopējās darba ņēmēju intereses, veicot labklājības nodrošināšanas funkcijas sabiedrībā, LBAS uzskata, ka arodbiedrību biedru iemaksas ir iekļaujamas kā attaisnotais izdevums, kas potenciāli veicinātu pilsonisko līdzdalību valsts pārvaldē.

LBAS uzskata, ka vienai no prioritātēm ir jābūt inflācijas mazināšanas instrumentu ieviešanai, kas nodrošinātu tās kompensēšanu visai sabiedrībai, ne tikai mērķētām sabiedrības grupām. Attiecīgi arodbiedrība rosina piemērot samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmi (PVN) tām preču grupām, kuras pašlaik vistiešāk ietekmē inflācijas straujo pieaugumu.

LBAS uzsver, ka pašlaik būtiskākā ietekme kopējā patēriņa cenu pieaugumā ir elektroenerģijas, degvielas un gāzes izmaksu kāpumam, kas ir sabiedriski regulēti pakalpojumi, un PVN mazināšana šiem pakalpojumiem atstāj būtisku ietekmi gan uz mājsaimniecību izdevumiem, gan ražošanas izdevumiem.

Tāpat LBAS ieskatā vienai no prioritātēm ir jābūt neapliekamā minimuma robežu pārskatīšanai. Sākot ar 2022.gada 1.jūliju, diferencētā neapliekamā minimuma maksimālā summa un piemērošanas robeža tiks celta līdz 500 eiro, panākot šī brīža minimālās algas apmēru, tajā pašā laikā ir svarīgi celt maksimālā neapliekamā minimuma piemērošanas robežu. LBAS vērtējumā, lai izvairītos no kvalificēta darbaspēka izkrišanas no neapliekamā minimuma skalas, palielinoties darba samaksai, jāsaglabā neapliekamā minimuma progresivitātes temps, ceļot minimālo algu.

Papildu LBAS vēstulē min iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu palielināšanu, VSAOI atliktās nomaksas problēmas risinājumu, kas skar pensionārus, kuri pensionējas VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma laikā, darba devēja apmaksāto dienu mācībām, kas saistīta ar darbinieka profesionālās kompetences pilnveidošanu, kā arī darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robežas paaugstināšanu.

Tāpat LBAS min darba algas paaugstināšanu pedagogiem, mediķiem, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts un pašvaldības institūciju darbiniekiem, valsts veselības aprūpes sektora stiprināšanu ar papildu finansējumu, ka arī finanšu līdzekļu piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai.

LBAS izvirzītās prioritātes 2023.gada valsts budžetam tika apspriestas LBAS Tautsaimniecības padomē un valdes sēdēs, panākot LBAS dalīborganizāciju kopīgu vienošanos.