Lemberga prāvā tiesa kļūst sev par tiesnesi

Šā gada pēdējā tiesas sēdē pirms Ziemassvētkiem tā dēvētajā Lemberga prāvā tiesa sūdzību par tās pieņemto lēmumu nolēma izskatīt tieši tādā pašā sastāvā, kā tika pieņemts šis lēmums. Protams, tiesa sūdzību atzina par nepamatotu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs un viņa advokāts Raimonds Krastiņš pārsūdzēja tiesas pieņemto lēmumu par procesuālās sankcijas – piespiedu naudas vienas minimālās mēnešalgas jeb 180 latu apmērā – piemērošanu. Šo lēmumu varēja pārsūdzēt, kā teikts Kriminālprocesa likumā (KPL), "tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu".

Jāatgādina, ka ar piespiedu naudu tika novērtēts incidents, kurā prokurors Juris Juriss bez tiesas atļaujas traucēja A. Lemberga runu tiesā. Incidentu izraisīja un arī karu par procesuālajām sankcijām pirmie uzsāka valsts apsūdzības uzturētāji, apgalvojot, ka A. Lemberga frāzes "stāvi pie ratiem" un "johaidī" ir aizvainojošas.

Tiesneša Borisa Geimana vadītais tiesas sastāvs nolēma, ka sūdzību par tiesas lēmumu izskatīs tieši tas pats sastāvs, kurš piemēroja piespiedu naudu. Tiesas zālē B. Geimans īsi atsaucās uz KPL teikto par piespiedu naudas piemērošanu.

Jāatzīmē, ka likumā tiešām ir norādīts, ka lēmums par piespiedu naudu ir pārsūdzams ("tai pašai tiesai, kas uzlikusi piespiedu naudu"), tomēr nav norādīts, kurai "tās pašas tiesas" amatpersonai šī pārsūdzība jāizskata.

Redzot, ka tiesa gatavojas kļūt sev par tiesnesi, R. Krastiņš pieteica noraidījumu tiesas sastāvam. Noraidījuma pamatojumā advokāts norāda – nav pieļaujams, ka tiesnesis, pildot amata pienākumus, pārbauda pats savu darbu jeb izskata sūdzību par savu nolēmumu. Gadījumā, ja tiesnesis vērtē pats savu darbu, tiek pārkāpts princips nemo iudex in causa sua, citiem vārdiem – nebūt par tiesnesi pašam sev, uzsver R. Krastiņš.

Neraugoties uz to, ka likums precīzi nedefinē, kuram tiesnesim sūdzības par piespiedu naudas piemērošanu ir jāskata, KPL aizliedz uzdot sūdzības izskatīšanu tai pašai personai, kuras nolēmums ir pārsūdzēts. Tāpat likums par tiesu varu nosaka, ka tiesnesis, kas piedalījies lietas izskatīšanā, nevar piedalīties šīs lietas atkārtotā izskatīšanā. Satversme, Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija un ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija garantē personas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu.

Sākotnēji tiesa pat nevēlējās uzklausīt R. Krastiņa mēģinājumus iebilst pret nemo iudex in causa sua principa pārkāpšanu. Tikai pēc advokāta paziņojuma par noraidījumu tiesas sastāvam tiesneši devās apspriesties un pēc pāris minūtēm paziņoja, ka uzklausīs advokāta noraidījumu. Tā izvērtēšana notika aptuveni piecpadsmit minūtes. Tiesa paziņoja, ka noraidījums netiek pieņemts.

No malas varēja novērot, ka R. Krastiņa mēģinājumi panākt tiesas ieklausīšanos viņa argumentos tikai raisīja tiesneša Borisa Geimana dusmas. Konstruktīvas debates tā arī neizvērtās. Advokāts nelokāmi turpināja paust iebildumus par tiesas priekšsēdētāja rīcību, kas B. Geimanu saniknoja vēl vairāk. Niknums neizgaisa arī otrajā tiesas sēdes daļā. B. Geimans pat ignorēja prokurora J. Jurisa aicinājumu novēlēt visiem gaišus Ziemassvētkus. Vēlējumu vietā tiesnesis strupi paziņoja, ka nākamā tiesas sēde notiks 11. janvārī, kad paredzēts pratināt advokātu Gintu Laiviņu-Laivinieku.

Latvijā

Ar 2025.gadu stāsies spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Svarīgākais