Lemberga prāvā cīnās par pierādījumu pievienošanu krimināllietai
Tā dēvētajā Lemberga prāvā prokuratūra turpina sīvi pretoties jaunu pierādījumu pievienošanai krimināllietai.
Tas atklājās pušu debatēs par advokāta Raimonda Krastiņa 82 lūgumiem pievienot lietai kā pierādījumus dokumentus no oficiālām vairāku uzņēmumu reģistrācijas lietām. Advokāts lūdz, lai tiktu pievienoti dokumenti par kompānijām Lattransnafta un Naftas parks - 100, kuras celtajā apsūdzībā faktiski ir centrālās.
Kas ir līdzvērtība?
Pēc aizstāvības puses domām, šo dokumentu pievienošana lietai ir ļoti svarīga tieši pirms cietušo liecību uzklausīšanas, jo liecību sniedzējiem tiek plānots uzdot par tiem jautājumus. Aizstāvības puses pārstāvji bija vienisprātis par to, ka šo pierādījumu pievienošana lietai bez kādas dziļākas motivācijas nodrošinās līdzvērtības principa ievērošanu, jo prokuroriem bija iespējas pievienot lietas materiāliem jebkādu dokumentu, nemotivējot, kādā veidā šis dokuments attiecas uz iztiesājamo krimināllietu. Ventspils mērs minēja piemēru, ka prokurori bez motivācijas ir pievienojuši lietai kādu viņa 2006. gada telefona sarunas atšifrējumu, kurai nav pilnīgi nekāda sakara ar "cietušo mocībām" pirms 15 gadiem. Ja aizstāvības puse par katru pievienojamo dokumentu sniegtu detalizētu motivāciju, tad faktiski tiktu atklāta aizstāvības pozīcija. Faktiski šādas motivācijas paušana būtu pielīdzināma liecību sniegšanai, bet Kriminālprocesa likums nosaka kārtību, ka apsūdzētajiem ir tiesības sniegt liecības tikai pēc apsūdzības puses izvēlēto liecinieku uzklausīšanas.
Turpretī prokurori stingri turējās pie pozīcijas, ka šos dokumentus lietai pievienot nedrīkst un ka jebkura dokumenta pievienošana lietai ir nopietni jāargumentē. Prokurors Aivis Zalužinskis pat saskatīja līdztiesības principa pārkāpumu, ja kādi dokumenti lietai tiktu pievienoti bez nopietnākas argumentācijas no aizstāvības puses. Proti, prokurori taču ir izsnieguši apsūdzētajiem visus lietas materiālus, tāpēc, lai nodrošinātu līdzvērtību, apsūdzētajiem tagad jāatklāj savas kārtis.
Liecību ticamība
Tāpat A. Lembergs lūdza pievienot krimināllietai KNAB izbeigtā kriminālprocesa materiālus, kurš tika uzsākts 2006. gada 20. februārī, pamatojoties uz 2003. gada 6. jūnijā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa sniegtajiem paskaidrojumiem prokuroram Andim Mežsargam. J. Krūmiņš bija apgalvojis, ka viņš TB/LNNK pārstāvim Normundam Lakučam nodevis 50 000 ASV dolāru par a/s Ventspils nafta privatizāciju. Kriminālprocesā noskaidrojies, ka šādi J. Krūmiņa apgalvojumi ir nepatiesi. Pēc A. Lemberga teiktā, lūgums pievienot izbeigtā kriminālprocesa materiālus tiek pausts tāpēc, ka J. Krūmiņš arī šajā krimināllietā cietušā statusā sniedzis liecības: "Tā kā cietušie ir tikai cilvēki, kuriem piemīt subjektivitāte, viņu personības īpatnības traucē objektīvam notikumu izklāstam, viņiem var pastāvēt personīgais naids pret apsūdzēto un atriebības vēlme, manuprāt, ir nepieciešams pārbaudīt faktus, kuri var ietekmēt tiesas priekšstatu par cietušo liecību ticamību." A. Lembergs pauda, ka KNAB kriminālprocesa materiālos, kurus viņš lūdz pievienot, rodams izmeklētāju slēdziens, ka "Krūmiņš savas liecības sniedzis, lai faktiski sasniegtu sev materiālu labumu".
Domā, ko runā
Tāpat A. Lembergs lūdza izprasīt no Ģenerālprokuratūras un KNAB visus materiālus par politiskās apvienības Saskaņas centrs Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča 2007. gada iesniegumu. Deputāts pie tiesībsargiem vērsies pēc J. Krūmiņa izteikumiem Latvijas Televīzijas raidījumā De facto 2007. gada 15. aprīlī, kur J. Krūmiņš apgalvoja, ka J. Urbanovičs no Ventspils atvedis trīsdesmit tūkstošus un sadalījis deputātiem pateicībā par balsojumiem. Arī šo apgalvojumu J. Krūmiņš nav varējis pierādīt.
Prokurora Jura Jurisa viedoklis par šiem lūgumiem bija emocionāls: "Valsts apsūdzība ir šokēta par to, kas notiek tiesas zālē." Lūgumu tiesai J. Juriss nodēvēja par mēģinājumu "nomelnot liecinošo personu".