Tā dēvētajā Lemberga prāvā aizvadītas karstas debates par prokuroru lūgumu piemērot procesuālo sankciju Ventspils mēram Aivaram Lembergam par repliku prokuroram.
Advokāti turpretī ir pārliecināti – Ventspils mērs nevis jāsoda, bet gan jāuzslavē par viņa prasmi tiesas zālē savaldīt "aptrakojušos prokuroru".
Šā gada 11. novembra tiesas sēdē valsts apsūdzības uzturētāji (VAU) tiesai kārtējo reizi lūdza piemērot A. Lembergam procesuālo sankciju – soda naudu vienas minimālās mēnešalgas apmērā. Kā VAU viedokli garu garā runā pamatoja prokurore Ilga Paegle, aizskaroši esot bijuši A. Lemberga it kā prokuroram Jurim Jurisam adresēti izteikumi – "jūs nemāciet mani tiesā uzstāties, johaidī" un "Juri, sēdi pie ratiem".
Nepieļaut pierādījumus!
Situācija bijusi šāda. Šā gada 22. oktobra tiesas sēdē tika izskatīts A. Lemberga aizstāvja Raimonda Krastiņa lūgums krimināllietas materiāliem pievienot pierādījumu – apliecinājumu bankai par to, ka kompānijas Logistic Holdings Ltd. patiesā labuma guvējs ir nevis A. Lembergs, kā to krimināllietas materiālos mēģinājuši rādīt prokurori, bet gan šajā procesā par cietušo atzītais miljonārs Vladimirs Krastiņš.
Apspriežot minēto lūgumu, tiesas zālē atkal pieaugusi spriedze, jo VAU kārtējo reizi nevēlējušies pieļaut apsūdzību drupinoša pierādījuma pievienošanu krimināllietai.
Kad viedokļus par R. Krastiņa lūgumu bija izteikuši trīs prokurori un cietušā V. Krastiņa advokāte, tiesas sēdes priekšsēdētājs Boriss Geimans ļāvis paust viedokli arī A. Lembergam. Viņa uzstāšanās laikā J. Juriss bez tiesneša atļaujas pielēcis kājās un paaugstinātā balsī sācis iebilst A. Lemberga teiktajam. Tā kā likums prokuroram nav devis tiesības pārtraukt cita procesa dalībnieka runu, tiesnesis mēģinājis prokuroru nomierināt un aicinājis tiesas zālē ievērot kārtību. Lai arī izsists no domas, A. Lembergs turpinājis tiesai izklāstīt savus argumentus. Nebūdams mierā ar šādu notikumu attīstības gaitu, J. Juriss vēlreiz bez tiesas atļaujas pielēcis kājās un skaļā balsī, faktiski pārņemot tiesas sēdes vadību, pārtraucis A. Lembergu, saucot, ka viņa stāstītais neattiecas uz izskatāmo jautājumu. Tā kā neviens no trim tiesnešiem uz prokurora izlēcienu nereaģējis, A. Lembergs, atkārtoti izsists no domas, mēģinot saglābt situāciju, izteicis piezīmi "sēdi pie ratiem" un lietojis arī "johaidī".
Kārtībai jābūt
Argumentējot viedokli, kāpēc prokuroru lūgums par procesuālo sankciju būtu noraidāms, advokāts R. Krastiņš uzsvēra, ka A. Lembergs prokurorus tik ļoti aizvainojušās frāzes paudis nevis pēc paša iniciatīvas, bet gan tiesas zālē radušos apstākļu spiests. Proti, pēc tam, kad J. Juriss atkārtoti bija nodemonstrējis, ka prokurors neņem vērā tiesneša norādes par kārtību tiesas zālē, un redzot, ka tiesas priekšsēdētājs "nevar savaldīt satrakojušos un no kontroles izgājušo prokuroru", A. Lembergs, izmantojot tautas valodas leksiku, mēģinājis zālē ieviest kārtību.
R. Krastiņš uzsvēra, ka pats prokurors "ar mērķtiecīgu kacināšanu" izprovocējis A. Lembergu šādi rīkoties. "Aivars Lembergs, cīnīdamies ar aptrakojušos prokuroru par savām tiesībām uz aizstāvību, prokuroram velta visnotaļ tam brīdim pieticīgu aicinājumu ļaut apsūdzētajam paust viedokli. Tautas valodā izsakoties, viņš saka, lai pašpārliecinātais prokurors pagaidām paklusē. Tā prokurors tiek pie aizrādījuma: "Sēdi pie ratiem"," situāciju skaidroja R. Krastiņš. Kā norādīja advokāts, šī frāze devusi pozitīvu rezultātu – prokurors nomierinājies un zālē beidzot iestājusies kārtība.
Fantāzijas par veļu
R. Krastiņš atgādināja, ka paši prokurori regulāri plaši lietojuši gan tautas valodas izteiksmes līdzekļus, gan arī nepatiesus apgalvojumus, turklāt aizvainojošā formā. Piemēram, pamatojot, kāpēc R. Krastiņa lūgums par iepriekšminētā pierādījuma pievienošanu lietas materiāliem nav apmierināms, prokurori atklāti mudinājuši tiesu domāt, ka R. Krastiņš šo pierādījumu ieguvis noziedzīgā ceļā. Tāpat J. Juriss tiesai apgalvojis, ka R. Krastiņš esot "parakņājies pa svešu veļu un atnesis pierādījumu".
Šo "prokurora iekšējās fantāzijas augli vai slēptos sapņus par svešu veļu" R. Krastiņš novērtēja par aizvainojošiem un apzinātiem meliem un prokurora necienīgu rīcību, jo prokurors pats ļoti labi zinājis par iepriekšminētā pierādījuma esamību, taču kaut kādu iemeslu dēļ nav pats to pievienojis pierādījumu klāstam.
Advokāts R. Krastiņš norādīja arī uz citiem VAU lietotajiem izteicieniem "tautas valodā", kuru dēļ būtu tikai "pašsaprotami", ja prokurori pirms šā lūguma izteikšanas "brīvprātīgi un pēc pašu iniciatīvas būtu aizgājuši uz banku un par savu necienīgo rīcību iemaksājuši piespiedu naudu katrs vismaz vienas mēnešalgas apmērā", tiesai vien parādot attiecīgas kvītis.
Līdzīgu viedokli par to, ka prokurori A. Lembergu paši izprovocējuši, pauda arī pārējie apsūdzēto aizstāvji. Jāatzīmē, ka apsūdzēto un viņu aizstāvju viedokļus četru prokuroru vietā uzklausīja tikai viens – J. Juriss. Pamatojums, kāpēc pārējie prokurori pēkšņi atļāvās prāvu pamest, tiesas zālē tā arī neizskanēja.