Gerkens: Kādreiz tauta uzķērās uz banāniem, nu - uz lietussargiem
Nākamā gada janvārī vai februārī vēlēšanu eirofija pāries un gaidāmi "visi tie paši lietussargi, akmeņi un olas pret Saeimu; kādreiz tauta uzķērās uz banāniem, nu - uz lietussargiem", šodien intervijā "Neatkarīgajai" saka uzņēmējs Raimonds Gerkens.
"Tie, kas tagad būs pie varas, zinās, kā cīnīties pret tiem, kas atrodas uz ielas. Tie, kuri apsaukāja un dauzīja ar lietussargiem 9.Saeimas deputātus, tagad paši sēdēs Saeimā. Un tagad uz viņiem spļaus nākamie neapmierinātie," intervijā stāsta Gerkens.
Latviešu nācijai ļoti daudz jāmācās, lai tā kļūtu patiešām gudrāka un lai spētu attīstīt savu valsti. Pretējā gadījumā nacionālais bizness te neplauks, un tad varam cerēt tikai uz to, ka apkalposim citas nācijas, norāda Gerkens.
Nākamā gada pavasarī uzņēmējs sagaida elektrības padārdzinājumu, nekustamā īpašuma nodokļa pacelšanu, pievienotās vērtības nodokļa paaugstinājumu un citas negatīvas izmaiņas. 400 miljonu latu valsts budžeta konsolidācija jeb resursu izņemšana no valsts budžeta patēriņu samazinās vēl vairāk, līdz ar to nākotnē nacionālam biznesam rēgojas skuju taka, prognozē Gerkens.
Viņš arī ir skeptiski noskaņots par politisko partiju apvienības "Vienotība" spēju izvest valsti no krīzes.
"Nav jau arī pašas "Vienotības". Kā tur bija Krilova fabulā par vēzi, gulbi un līdaku: katrs velk uz savu pusi, tāpēc vezums nekust ne no vietas. Tā saucamajai "Vienotībai" pašai nav skaidrs, ko darīt - tā tērēs četrus miljardus latu, kas guļ valsts kasē, lai kaut cik nodrošinātu stabilitāti, taču no 2012. gada Latvijai jāsāk atdot aizņemto naudu, turpinot maksāt procentus. Valsts parāda apkalpošana kļūs par vienu no lielākajām maksājumu pozīcijām," norāda Gerkens.
Uzņēmējs norāda, ka izaugsmi valstī var radīt tikai augstas tehnoloģijas un inovatīvi risinājumi, taču nav, kas tos veido, jo uz vietējo uzņēmēju pleciem tiek uzkrauta nesamērīga nasta.
Viņaprāt, Latvija vēl nav sākusi iziet no ekonomiskās krīzes: "Mēs, protams, vairs nekrītam tajā bedrē tikpat strauji kā pagājušajā gadā, tomēr augšupejošas tendences pagaidām nav. Es spriežu pēc tā, cik ir nopirkts, kāda ir pirkšanas intensitāte un tamlīdzīgi – man ar veikaliem taču ir noklāta visa Latvija, es jūtu, kas notiek. Bet pircējs pats ir mainījies."
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"